Feminisms: kustības vēsture un ideoloģija

The title of this scientifically examining work is ”Feminism”. The work leader is Danela Krumina. The theses statement of this scientifically examining work is – research about feminism and it’s movement nowadays.

The scientifically examining work includes information about the sorts of feminisms, people’s aspect about it.

The work is 20 pages long. The work has reached the expected results.

Sadzīviskā izpratne par feminismu ir tik pat tāla no patiesības, kā meksikāņu seriāli no dzīves. Feminismam ir vairāki desmiti virzienu, daudzi no tiem savā starpā konfliktē.

Šodien sievietes lielākajā daļā pasaules valstu var piedalīties vēlēšanās, strādāt, saņemt izglītību, valdīt pār savu īpašumu. Bet situācija nav vienlīdzīga starp sievietēm un vīriešiem. Vēl joprojām sabiedrībā valda sen iesakņojušies stereotipi, par to, kā sievietēm jāizturas, jāģērbjas un jādomā. Diemžēl arī daudzas sievietes ir uzticīgas šiem stereotipiem. Stereotipi vairāk vai mazāk ir tādi paši kā pirms daudziem gadiem. Tas rāda tikai, to, cik ļoti sabiedrība nevēlas pieņemt pārmaiņas. Jau no agras bērnības bērnos tiek ieaudzināts sievišķais un vīrišķais. Zēniem nepiedien raudāt, jo viņiem jābūt stipriem, drosmīgiem un jāaizstāvas pašiem, bet meitenēm jāuzvedas godīgi, jo viņas ir meitenes, viņām tiek aizrādīts, kad tās skraidelē, rāpjas kokos un uzvedas "kā puikas". Meitenēm jāuzvedas nevis kā maziem, dažreiz niķīgiem bērniem, bet kā mazām lēdijām. Pieņemts, ka viņām jāspēlējas ar izskatīgām lellēm un nākotnē jākļūst par vienu no burvīgajām "bārbijām", kas apprecēsies ar bagāto un ietekmīgo "kenu".

Kā arī, pieminot vārdu „feminisms” vai „feministe”, daudziem „stiprā” dzimumu pārstāvjiem tas saistās ar sievietēm – vīriešu nīdējām. Daudzas sievietes sevi uzskata par feministēm un pauž savu viedokli, kā „visi vīrieši ir cūkas un nelieši”, „kastrēt visus vīriešus”, „iznīcināt vīriešus”. Bet tās nav patiesās feministes, viņas tikai maldina cilvēkus par to, ko patiesībā feministes cīnās. Tāpēc šajā darbā vēlos aprakstīt feminisma īstos mērķus, par ko cīnās un tā kustību.

1) Izpētīt visu par feminismu rašanos, to kustību

1) Izskatīt visus iespējamos avotus, kuros varētu atrast kaut nelielu informāciju par Abreni

2) Veikt aptauju, lai uzzinātu cilvēku viedokļus par šo tēmu

Šķiet, ka nu feminisms jau kļuvis par daudzu sabiedrības locekļu principu, un ka absurdām hipotēzēm, izteiktām par feminismu, nevajadzētu būt, taču diemžēl liela daļa cilvēku vēl joprojām īsti neizprot feminisma ideju.

Feminisma idejas nekādā gadījumā nav saistītas ar vīriešu dzimuma ienīšanu, kā tas ļoti daudziem šķiet. Feminisms ir par pārmaiņām sabiedrībā, par attieksmes maiņu pret sievieti. Sievietei nav jāizturas vai jāģērbjas kā vīrietim, lai viņa būtu vienlīdzīga, sievietei nav jābūt fiziski tikpat stiprai kā vīrietim.

Termins „ feminisms” ( vārds cēlies no latīņu valodas vārda „femina” sieviete) radās 19.gs. kā apzīmējums sieviešu līdztiesības idejām. Taču tā pirmsākumi meklējami renesanses laikmetā, kad Kristīna de Pizana, Kornēliusa Agripa un citas sievietes sāka aprakstīt sabiedrības attieksmi pret sievieti. Tas izplatījās ļoti daudzās dzīves sfērās filozofijā, ētikā, reliģijā, mākslā un literatūrā līdz pat 20.gs. beigām un tajā pastāvēja vēsturiskas tēmas gan līdztiesību aizstāvība, gan diferences meklējumi. Mūsu dienās feministu organizācijas iestājas arī cīņā par mieru, pret reakciju .