Feodālisma izcelsme un attīstība

Feodālisms ir cēlies no latīņu vārda feodum, kas tulkojumā nozīmē feods, lēnis. Feodālisms ir sabiedriski ekonomiska iekārta, kas nāca verdzības iekārtas vietā. Daļā zemju feodālisms nāca pirmatnējās kopienas vietā.

Feodālismam ir raksturīgs feodāļu monopols uz galveno ražošanas līdzekli zemi. Tas bija saistīts ar kundzību pār zemnieku.

Feods bija (parasti) mantotas zemes valdījums. Mazākais feods bija viena muiža, kurā parasti ietilpa viens vai vairāki ciemi markas.

Feodālis ir cilvēks, kuram pieder lieli zemes gabali un, kura pakļautībā strādā viens vai, parasti, vairāki zemnieki. Par feodāļiem parasti kļuva aristokrāti. Zemnieks bija praktiski brīvs cilvēks, viņam varēja piederēt lopi, darbarīki, viņš varēja veidot savu ģimeni, bet vienīgais ierobežojums bija tas, ka zeme, uz kuras viņš strādāja, piederēja zemes saimniekam, respektīvi, feodālim. Zemniekam bija tikai lietošanas tiesības uz viņa saimnieka zemes, viņš nevarēja to ne pārdot, ne ieķīlāt. Feodālās ražošanas pamatnozare bija lauksaimniecība.

Tādējādi pastāvēja divas galvenās šķiras: ekspluatatori feodāļi un ekspluatētie zemnieki.

Feodāļiem bija tiesības piesavināties daļu no zemnieku saražotajiem produktiem ievākt feodālo renti .

Feodālā rente bija galvenās ekspluatācijas forma; feodāli atkarīgo zemnieku virsdarbs, kā arī daļa saražoto produktu, ko, izmantojot feodāļa īpašuma tiesības uz zemi, piesavinājās feodālis. Pastāvēja arī naudas rente un atstrādāšana jeb klauљas .

Klauљas bija piespiedu darbs, ko, no feodāļa atkarīgais zemnieks, bez atlīdzības veica feodāļa labā uz viņa zemes, lietojot savu personisko inventāru. Attīstoties preču tirdzniecībai, veidojās tā saucamās klauљu saimniecības.

Klaušu saimniecībās strādāja cilvēki feodāļa labā. Saražotās preces feodālis veda uz tirgu un pārdeva. Feodālis redzēdams, ka tā var labi nopelnīt, lika zemniekiem strādāt klaušas arvien vairāk dienu nedēļā, ja sākumā tās bija divas dienas nedēļā, tad tagad tās varēja būt trīs, četras vai pat piecas dienas nedēļā. Tā sākās tā saucamie klauљu laiki. Lai piespiestu zemniekus strādāt, tika ieviestas rieћas.

Riežas bija īpaši valsts izstrādāti noteikumi, kas noteica, ka, piemēram, zemniekam feodāļa laukā bija jāapstrādā gandrīz tik pat liela platība, cik piederēja pašam zemniekam. Papildus tam, zemniekiem vajadzēja piedalīties dažādās feodāļu noteiktās talkās. Tā kā feodāļu īpašumos tagad strādāja daudzi zemnieki, tika paplašinātas zemes platības, līdz ar to uzlabojās darbarīku kvalitāte, tika ieviesti jauni kultūraugi, kā arī attīstījās piensaimniecība. Līdz ar to strauji uzlabojās feodāļu ekonomiskais stāvoklis. Bet, par cik, zemnieki tagad bija nodarbināti feodāļu īpašumos, paputēja daļa zemnieku saimniecību, jo zemnieki vairs nespēja pienācīgi apstrādāt savu zemes daļu. Zemnieki klaušas atstrādāja negribīgi, tāpēc saražoto produktu kvalitāte kritās un līdz ar to, feodāļiem klaušas nebija izdevīgas, tādēļ drīz vien klaušas tika atceltas pavisam.

Feodālajā laikmetā zemnieki bija daudz patstāvīgāki nekā verdzības iekārtas laikā, tāpēc darba ražīgums pieauga. Līdz ar to, arī ekonomiskais stāvoklis, strauji uzlabojās. Feodālismam bija raksturīga naturālā saimniecība, agrārā ekonomika un individuālā sīkražošana, tāpēc bija raksturīga lēna agrotehnikas attīstība.