Fernads Magelāns

Fernans Magelāns bija izcila persona aizjūras atklājumu „zelta laikmetā”, īsts titāns starp saviem laikabiedriem. Viņu mēdz stādīt augstāk par Kolumbu vai Vasko da Gammu, kuru atklājumus viņš savā veidā pārspēja, jo atklāja kā var apbraukt apkārt zemeslodei tika pa jūru un okeānu ceļiem.

Dzimis ap 1480. gadu nabadzīga muižnieka ģimenē, tika uzaudzināts kā pāžs Portugāles karaļa galmā. Kopš jaunības piedalījās karos, aizstāvot sava valdnieka intereses uz sauszemes un jūrā. Ar vicekaraļa Almeidas floti viņš 1505. gadā nokļuva Indijā. Pēc sešiem gadiem piedalījās Malakas ieņemšanā, tika aizsūtīts meklēt Garšvielu (Moluku) salas. Dažas saliņas tālu austrumos, iespējams, pat atrada. Pēc septiņiem dienesta gadiem Magelāns tikai īsu laiku uzturējās dzimtenē un no jauna metās kaujā, šoreiz pret mauriem Marokā. Dienējot karaļa galmā Lisabonā, kolonisti viņu netaisnīgi apmeloja par aplamībām laupījuma dalīšanā, un viņš pilnīgi zaudēja karaļa Manuela I labvēlību.

Saniknots par karaļa „netaisnību”, Magelāns aizbrauca uz Spāniju, publiski atteicās no savas nācijas. Pateicoties varenā bīskapa Fonsekas, Indijas padomes priekšsēdētāja Seviljā, gādībai, viņš panāca iespēju piekļūt pie jaunā karaļa Karlosa I. Spānijas valdībai viņš piesolīja, ka mēģinās atklāt jaunu Rietumu jūrasceļu uz Garšvielu salām. Pēc viņa uzskata, ko atbalstīja arī slavenais portugāļu astrologs un kosmogrāfs Ruī Faleiru, tām vajadzēja atrasties tajā pasaules daļā, kas ar Tordesilijas līgumu bija piešķirta spāņiem. Portugāļi savā varā bija pārņēmuši ceļu uz Indiju apkārt Āfrikai, bet Magelāns bija pārliecināts, ka uz Āziju var nokļūt, apbraucot Amerikas kontinentu no dienvidiem.