Filozofijas izcelsme un definīcija

Platona atbilde uz jautājumu, kas ir filosofija? Filosofijas priekšmetu nosaka jautājumu loks, par kuriem tā interesējas. Viens no pirmajiem filosofiskajā ziņā visplašākajiem jautājumiem ir sengrieķu filosofa Parenīda jautājums: kāpēc ir esamība un nevis nekas? Iepazīstoties ar šo jautājumu, var redzēt, ka filosofus interesē “esamība” un “nekas” un to savstarpējās attiecības. Ko nozīmē esamība? Vai tas viss, kas ir ap mums ir esamība? Vai tad kad cilvēks interesējas par kokiem, zvēriem, politiku, mājsaimniecību, ceļiem utt., viņš interesējas par esamību un tver to? Atbilde uz šo jautājumu nevar būt tik vienkārša, jo tad filosofija būtu visu priekšstatu un zināšanu summa par mums apkārt esošo pasauli. Taču tā tas nevar būt, jo tad filosofija nebūtu pati par sevi. Filosofija nodarbojas ar esamību, taču nebūt ne viss, kas mums rādās ir esamība. Lielākoties mums rādas šķietamība.

Šķietamība ir starpstāvoklis starp starp esamību un pilnvērtīgu esamību. Cilvēki uztver skaisto, piemēram, skatoties uz rozi, kas atrodas acu priekšā vāzē uz galda. Viņi redz rozi, bet pašu skaistumu nesaskata, jo tad vajadzētu redzēt skaistuma būtību un saprast, ka konkrētā roze uz galda – iespējams – ir tikai viena konkrēta izpausme, nevis pats skaistums, tātad tikai skaistuma šķietamība. Cilvēki novērtē labus un ļaunus darbus, taču labā būtību nesaskata. Tāpēc bieži gadās tā, ka vienreiz par labu tiek uzskatīta viena veida rīcība, otreiz cita. Cilvēkiem trūkst stingru un noteiktu ideju par to, kas ir būtisks un kas ir nebūtisks. Filosofi uzskata, ka pareizāk būtu atzīt, ka neko nezini un ne par ko nevari būt drošs, nevis apgalvot, ka katru mirkli zini patiesību un saskati būtisko. Atzīšanās neziņā ved uz dziļāku patiesību nekā virspusēji apgalvojumi.

Filosofija pēc Platona domām, nepakļaujas šķituma pasaulei. Taču arī filosofiem patiesība tik vienkārši nedodas rokā. Nepietiek tikai sevi nosaukt par filosofu, lai uzreiz saskatītu būtību. Arī filosofi maldās šajā šķitumu pilnajā pasaulē, tomēr domu gaitai, ko attīsta filosofija, ir daudz lielākas iespējas tuvoties patiesībai nekā tām pārdomām, kuras dzirdamas tirgū, uz ielas un citās sabiedriskās vietās.