Grāmatvedība.
Grāmatvedība ir plānveida pilnīgi un sistemātiska sakārtota uzņēmuma visu saimniecisko operāciju reģistrācija uz attaisnojuma dokumenta pamata.
1. Ilgtermiņa ieguldījumi ir ieguldījumi pamatlīdzekļos, nemateriālos un finansu ieguldījumos. Tie ir ieguldījumi, kas uzņēmumā darbojas ilgāk par vienu gadu. Ilgtermiņa ieguldījumi savukārt iedalās trīs daļās.
1)Nemateriālie ieguldījumi – zemes, ūdeņu, citu dabas resursu, izgudrojumu u.c. lietošanas tiesības, kā arī citas īpašuma tiesība, ko dalībnieki vai akcionāri ir nodevuši uzņēmuma īpašumā vai arī pats uzņēmums ir iegādājies par samaksu.
2)Pamtlīdzekļi – ir ilgstošas lietošanas objekti, kuru lietošanas laiks ir ilgāks par vienu gadu un kuru vērtība pārsniedz normatīvos aktos noteikto summu. Pamatlīdzekļi sastāv no zemes īpašuma (ja tas ir novērtēts naudā), ēkām, celtnēm, mašīnām, transporta līdzekļiem un inventāra.
3)Ilgtermiņa finansu ieguldījumi. Tā ir līdzekļu ieguldīšana ārpus pašu uzņēmuma ar nolūku iegūt peļņu.
Apgrozāmos līdzekļos ietilpst visi īpašuma objekti, kas uzņēmumā iesaistīti īslaicīgi, ne ilgāk par vienu gadu, turklāt atrodas nepārtrauktā apgrozībā. Šīs apgrozības laikā tie parasti pilnīgi maina savu ārējo veidu.
Apgrozāmie līdzekļi ir:
1)Krājumi – izejvielas, pamatmateriāli, palīgmateriāli, kā arī izsrādājumi un preces pārdošnai;
2)Debitoru parādi. Tie ir visi parādi, kas uzņēmumam jāsņem no citiem uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām vai fiziskām personām. Šinī apgrozāmo līdzekļu iedaļā ieskaita tikai tādus parādus, kuru saņemšanas termiņš ir īsāks par gadu. Debitoru parādi, kuru saņemšanas termiņš ir ilgāks par gadu, ir skaitāmi pie ilgtermiņa finansu iegukdījumiem;
3)Vērtspapīri un īstermiņa līdzdalība kapitālos. Tie ir obligācijas, ķīlu zīmes, citu uzņēmumu akcijas vai daļas, ko ir gada laikā pārdot. Uzņēmums šos vērtspapīrus netur savā īpašumā ar bolūku saņemt augļu procentusvai dividendes, bet gan lai iegūtu peļņu sarpības veidā starp vērtspapīru pārdošanas un iegādes kursu;
4)Naudas līdzekļi. Tie ir skaidrā nauda un uzņēmuma visa veida ieguldījumi bankās.
Pašu kapitāls.
Uzņēmuma pašu kapitālu aprēķina, atņemot no visu uzņēmuma kopsummas saistību kopsummu.
Uzņēmuma pašu kapitāls var iedalīties sīkākās daļās atkarībā no īpašumu formas. Individuālā uzņēmumā visu pašu kapitālu skaita vienā postenī Pamatkapitāls. Statūtabiedrībās pašu kapitālā bez pamatkapitāla vēl ir vairāku veidu rezerves un nesadalītā peļņa.
Dažādu ieņēmumu un izdevumu uzskaite.
Bez pamatdarbības ieņēmumiem un izevumiem vēl var būt dažādi ieņēmumi un izdevumi, kuri vai nu nemaz nav saistīti ar pamaydarbību, vai ir saistīti ar to neytie;si. Šie dažādie ieņēmumi un izdevumi uzskaitē ietilpst divās lielās iedaļās:
dažādos ieņēmumos un izdevumos vārda šaurākā nozīmē;
ārkārtas ieņēmumumos un izdevumos.
Šo ieņēmumu un izdevumu atsevišķi detalizēta uzskaite vajadzīga ne tikai uzņēmuma vadībai nepieciešamās informācijas iegūšanai, bet arī tāpēc, ka gada pārskata peļņas un zaudējumu aprēķinā šādas sīkākas ziņas ir prasītas. Arī ar finansu grāmatvedībā tiem ir paredzēti atsevišķi konti pa dažādiem ieņēmumu un izdevumu veidiem. Vienotajā kontu plānā visi šie konti izvietotu 8. iedaļā un veido šādas kontu grupas.
8.1. “Dažādi ieņēmumi”;
8.2. “Dažādi izdevumi”;
8.3. “Ārkārtas izdevumi”;
8.4.”Ārkārtas izdevumi”
Bez šīm kontu grupām 8. iedaļā ir arī kontu grupa finansiālo razultātu noteikšanai – peļņas un zaudējumu konts un vēl daži ar peļņas sadali saistīti konti.
Kontu grupā 8.1. “Dažādi ieņēmumi”un 8.2. “Dažādi izdevumi”galvenokārt uzskaita ieņēmumus no iegudījumiem citos uzņēmumos, no aizdevumiem, no valūtas operācijām, kā arī līdzīga rakstura izdevumus.
Ārkārtyas ieņēmumos un ārkārtas izdevumos uzskaita tādus ieņēmumus un izdevumus, kuri saistīti ar iepriekšējiem pārskata periodiem (gadiem), bet ir atklājušies tikai šinī pārskata periodā.
Uzņēmuma raksturojums.
Salacgrīvas pilsētas komunālā un dzīvokļu saimniecības uzņēmums ir Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldības uzņēmums kā patstāvīga saimnieciska vienība ar juridiskas personas tiesībām ,kurš veic uzņēmējdarbību ar tam nodoto Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldības īpašuma norobežoto daļu. Uzņēmums dibināts ar Salacgrīvas pilsētas tautas deputātu padomes 20.sasaukuma 13.sesijas 1991.gada 21.augusta lēmumu.Uzņemuma reģistrēts 1991.gada 1.oktobrī ar nummuru 660300018, nodokļa maksātāja nummurs- 46603000185. Uzņēmums atrodas Latvijas Republikā, LV- 4033, Limbažu rajonā, Rīgas ielā- 16. Uzņēmuma struktūru veido divas pamatnozares: komunālās saimniecības uzņēmums ar transporta nodaļu un remontdarbnīcām un dzīvokļu saimniecības uzņēmums ar galdnieku darbnīcu un palīgražošanas cehu.
Uzņēmuma darbības pamatmērķis ir komunālās un dzīvokļu darbības īstenošana. Uzņēmuma darbības galvenie virzieni ir:
- ielu braucamās daļas, ietvju, caurteku, lietus kanalizācijas, parku, skvēru un stādījumu uzturēšana un apkalpošana;
- pilsētas labiekārtošanas darbu organizācija un izpilde;
-pilsētas dzīvojamā fonda ekspluatācija, tekošais un kapitālais remonts.Siltumenerģijas ražošana un piegāde;
-sauso atkritumu savākšana, izvešana un atkritumu izgāstuves ekspluatācija;
-notekūdeņu pārsūknēšanas stacijas, attīrīšanas iekārtu, kanalizācijas un ūdensvadu tīklu, tai skaitā artēzisko urbumu un ūdenstorņu ekspluatācija.
Uzņēmuma darbības papildvirzieni ir:
•transporta un mehanizēto zemes darbu pakalpojumi;
•galdniecības pakalpojumi;
•projektēšanas un tāmju sastādīšanas, noformēšana un dizains;
•būvmateriālu ražošana;
•remonta un celtniecības pakalpojumi.
Uzņēmumam ir pastāvīga bilance, konti bankās un zīmogs ar pilnu uzņēmuma nosaukumu valsts valodā.
Uzņēmumu pārvalda pašvaldības iecelts direktors, ar kuru pašvaldības izpildinstitūcija noslēdz darba līgumu.
Direktors ir tiesīgs patstāvīgi izlemt visus viņa pārziņā nodotos ar uzņēmuma darbību saistītos jautājumus, tai ksaitā:
1.Atbilstoši Latvijas Republikas likumiem un uzņēmuma statūtiem , bez īpašas pilnvaras, darbojas Salacgrīvas pilsētas komunālās un dzīvokļu saimniecības uzņēmuma vārdā.
2.Izvēlas objektu un teritoriju apsaimniekošanas formu, patstāvīgi nosaka uzņēmuma struktūru, veido savas ražošanas bāzes, slēdz līgumus ar citām organizācijām, uzņēmumiem, juridiskām un fiziskām personām.
3.Ieceļ direktora vietnieku, galveno grāmatvedi un citus štatus.
4.Slēdz darba līgumus, pieņem darbā un atbrīvo uzņēmuma darbiniekus likumdošanas noteiktajā kārtībā.
5.Nosaka uzņēmuma darbinieku pienākumus, amatalgas un prēmijas.
6.Direktors ir personīgi atbildīgs par uzņēmuma darbības rezultātiem.
7.Finansiālās un saimnieciskās darbības rezizijas izdara pēc pašvaldības vai tās izpildinstitūcijas iniciatīvas ne biežāk kā reizi gadā.
Darbu finansēšanai uzņēmums lieto līdzekļus, kas piešķirti no pašvaldības budžeta, papildus izmanto arī citus savus brīvos līdzekļus, kas iegūti uzņēmējdarbības rezultātā.
Kontu plāns
1. Ilgtermiņa ieguldījumi
1190Nemateriālo ieguldījumu norakstīšana
1210Ēkas un būves
1220Iekārtas un mašīnas
1230 Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs
1240Pamatlīdzekļu izveidošana
1262Mazvērtīgs inventārs ekspluatācijā
1270Mazvērtīgā inventāra sākotnējā vērtība
1280Mazvērtīga inventāra nolietojums
1291Pamatlīdzekļu nolietojums (ēkas)
1293Pamatlīdzekļu nolietojums (pārējie)
1440Apgrozmo līdzekļu vērtības nolietojums
2. Apgrozmie līdzekļi
2110Izejvielas un materiāli
2111Degviela
2112Kurināmais
2113Mazvērtīgā inventāra nodilums
2130Preces veikalam
2131Tirdzniecības uzcenojums
2190Avansa maksājumi par precēm
2310Norēķini ar pircējiem
2311Norēķini ar iedzīvotājiem par īri
2312Norēķini ar tirgu
2350Nozagtās materiālās vērtības
2351Norēķini ar suņiem
2352Norēķini ar citiem debitoriem
2380Avansa norēķini
2390Uzskaitītais PVN
2391 Pārmaksāts īpašuma nodoklis
2392Pārmaksāts uzņēmuma ienākuma nodoklis
2393Pārmaksāts PVN
2394Pārmaksāts Sociālais nodoklis
2395PVN par saņemtiem kokmateriāliem
2396Pārmaksāts dabas resursu nodoklis
2410Nākamo periodu izdevumi
2610Ls kase
2620Norēķinu konts bankā Ls
2621Norēķinu konts Krājbankā
2622Norēķinu konts Unibankā
2623Norēķinu konts “Parekss Banka”
3.Pašukapitāls
3110Pamatkapitāls
3310Rezerves kapitāls
3330Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšana
3410Pārskata gada nesadalītā peļņa
3420Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa
4.Uzkrājumi
4310Citi uzkrājumi
4312Attīstības fonds (pabalsti)
5.Kreditori
5140Citi aizņēmumi
5210Norēķini par saņemtiem avansiem
5310Norēķini ar piegādātājiem
5540Norēķini par parādiem citiem uzņēmumiem
5610Norēķini par darba algām
5620Norēķini par ieturējumiem no darba algas
5621Alimenti
5624Deponenti
5710Norēķini par peļņas nodokli
5720Ienākuma nodoklis
5721Norēķini par sociālo nodokli
572218% PVN
5723Īpašuma nodoklis
5724Nekustamā īpašuma nodoklis
5725Norēķini par PVN darījumiem ar kokmateriāliem
5726Uzņēmuma ienākuma nodokļa avanss
5727Norēķini par ekoloģijas nodokli
5750Strādājošo parāds
6. Ieņēmumi no uzņēmuma saimnieciskās darbības
6110Realizēti pakalpojumi
6111Preču realizācija
6501Ieņēmumi no īres vietas
6540Ieņēmumi no apgrozāmo līdzekļu pārdōšanas
6620Nepabeigto ražojumu krājumu un vērtības izmaiņas
6910Ieņēmumi no komunālajiem pakalpojumiem
6920Norēķini par nomas līgumiem
6980Veikala preču realizācija
7. Saimnieciskās darbības izdevumi
7110Izejvielu un materiālu iepirkšanas izdevumi
7115Iepirktie materiāli
7118Iepirktās rezerves daļas
7150Muitas un nodevas
7160Pārējie ārējie izdevumi
7170Samaksa par darbiem un pakalpojumiem no ārienes
7180Pārējie materiālie izdevumi
7210Aprēķinātās darba algas
7420Pamatlīdzekļu nolietojums
7440Apgrozāmo līdzekļu norakstīšana
7550Sakaru izdevumi
7560Strādnieku apmācības izdevumi
7570Komandējuma izdevumi
7650Citi pārdošanas izdevumi
7720Kantora izdevumi
7730Juristu pakalpojumu apmaksa
7740Gada pārskata un revīzijas apmaksa
7750Naudas apgrozījuma blakus izdevumi
7900Pakalpojumu apmaksa
7901Komunālie maksājumi
7910Pamatlīdzekļu nolietojums
8. Dažādi ieņēmumi
8120Pārējie ieņēmumi no procentiem
8140Mērķa finansējumi
8160Saņemtās soda naudas un līgumsodi
8190Citi ieņēmumi
9. Dažādi izdevumi
8220Samaksātie bankas procenti
8260Samaksātās soda naudas un līgumsodi
8290Citi izdevumi
10. Ārkārtas ieņēmumi
8310Ārkārtas ieņēmumi
11. Ārkārtas izdevumi
8410Ārkārtas izdevumi
12. Peļņa vai zaudējumi
8610Peļņa vai zaudējumi
13. Peļņas izlietojums
8710Norēķini par īpašuma nodokli
8810Nodokļi no peļņas
8830Nodoklis par zemi
8840Citi nodokļi
Grāmatvedības kontējumu apraksts.
1. Ilgtermiņa ieguldījumi.
Pamatlīdzekļi bilancē atspoguļoti atlikušajā vērtībā. Apgrozījuma pārskatos un atskaitēs pamatlīdzekļi tiek uzskaitīti sākotnējā vērtībā un aprēķināts to nolietojums.
Pamalīdzekļu nolietojums aprēķināts pēc lineārās metodes, lietojot uzņēmuma apstiprinātās normas, kuras izstrādātas pamatojoties uz normām kādas bija spēkā no 1994.gada maija, saskaņā ar Latvijas Republikas MK 1994.gada 19.aprīļa noteikumiem Nr.93.Dzīvojamās mājas atkarībā no to tehniskiem raksturojumiem nolietojuma likme gadā ir 0,8 vai 1%gadā, ilggadīgiem stādījumiem 5% gadā, tiltiem no dzelzbetona 1% gadā, katlu mājām 1,2% gadā komunikācijām, būvēm, kas attiecas uz gāzes, siltuma un ūdens saimniecību 5%, datora tehnika 25%, visu pārējo pamatlīdzekļu nolietojums gadā ir 20%.
Pamatlīdzekļus uzskaita latos, kuru vērtība ir 50 lati un vairāk un kuru kalpošanas laiks ir ilgāks par vienu gadu.
Kontā 1210 tiek uzskaitītas ēkas, būves un citi nekustamā īpašuma objekti, kā arī skvēri un parki.
Kontā 1230 tiek uzksaitīta komjūtertehnika, biroja mēbeles, skaitļošanas tehnika, sadzīves tehnika, darba rīki, instrumenti, inventārs, ceļi un transports.
Visi iegādātie vai pārņemtie pamatlīdzekļi tiek uzskaitīti, izdarot sekojošus grāmatojumus: D1210, D1230; K2380, K5310, K3310.
Pašu izgatavotiem vai uzbūvētiem pamalīdzekļiem izgatavošanas un celtniecības izmaksās ieskaita izejvielu un materiālu izmaksas, personāla izmaksas un citus izdevumus, kas tieši saistīti ar attiecīgā objekta izgatavošanu vai būvi līdz tā nodošanai ekspluatācijā iegrāmatojot: D 1210, D1230; K7900.
Pamatlīdzekļu nolietojumu grāmato kontos: D7910; K1291 ēkas un būves nolietojumu, K1293 pārējo pamatlīdzekļu nolietojums.
2. Apgrozāmie līdzekļi
Apgrozāmo lidzekļu sastāvā ietilpst krājumi, debitoru parādi, nākamo periodu izdevumi un naudas līdzekļi.
Kontu grupā “Krājumi” uzskaita visu veidu pirktos materiālus, kas iegādāti izlietošanai ražošanā, pirktās preces, kuras paredzētas pārdošanai, pašu uzņēmumā saražotos materiālus.
Finansu grāmatvedībā krājumu uzskaitei lietota krājumu nepārtrauktās inventrizācijas metode. Noliktavu uzskaitē izejvielu un materiālu kustība atspoguļota, lietojot FIFO metodi.
Krājumu sastāvā ietilpst:
2110- koka izejvielas, metāli, būvmateriāli;
2111- degviela atlikumos;
2112- kurināmais, malka, skaidas, šāles.
Iegādājoties materiālus grāmato D2110, D2111, D2112; K2380, K5310, ja pašražots, tad K7900.
Materiālus noraksta izdevumos katru mēnesi pēc to faktisko izlietojumu, kurš atspoguļots materiālu uzskaitē. Visus izlietotos meteriālus noraksta uz izdevumu kontu 7900.
Kontu grupā “Krājumi”ir atsevišķs avansa maksājumiem par precēm, kurām nav krājumu uzskaitei paredzēto kontu iezīmju- tas ir īsts norēķina attiecību uzskaites konts. grupā “Krājumi” tas iekļauts tāpēc, ka par konta debetā parādītajām summām uzņēmums nesaņems naudu, bet gan materiālas vērtības- preces vai materiālus ražošanai. Šim kontam ir citāda likviditātes pakāpe salīdzinājumā ar pārējiem norēķinu uzskaites kontiem.
Kontā 2190 tiek atspoguļoti avansa maksājumi par materiāliem un pamatā degviela uz kredītkarti.
Debitoru analītiskā uzskaite tiek veikta par katru norēķinu personu un katru darījumu atsevišķi.
Norēķinos ar pircējiem, pasūtītājiem un iedzīvotājiem prasības grāmatošanai galvenais dokuments ir pavadzīme- rēķins, rēķins, kvīts (iedzīvotājiem).
Prasību samaksu dokumentē ar kases ieņēmuma orderiem un attiecīgiem bankas dokumentiem, kas apliecina samaksas saņemšanu.
Kontos :2310 atspoguļoti norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem juridiskām personām; 2311 norēķini ar iedzīvotājiem-fiziskām personām.
Realizējot pakalpojumu nepieciešmams grāmatojums D2310 ar uzņēmuma kodu un K6110 vai K6111, K6920. Īre, apsaimniekošanas izdevumi un komunālie pakalpojumi iedzīvotājiem tiek grāmatoti D2311 ar iedzīvotāju kodu un K6910.
Kontā 2350 tiek iegrāmatotas nozagtās materiālās vērtības līdz vainīgās personas noskaidrošanai. Kontā 2352 ir atspoguļoti norēķini ar citiem debitoriem, ja pakalpjumu sniegti atskaišu laikā, bet rēķini būs piestādīti nākošajā gadā.
Bilancē atspoguļoti tādi debitoru parādi, kuri atzīti un atgūstami. Gadījumā., ja savu parādu vai nu daļēji vai pilnā apmērā nesamaksā, tam tiek izveidots uzkrājums šaubīgiem debitoru parādiem. Bezcerīgie debitoru parādi tiek norakstīti zaudējumos.
Bezcerīgu un šaubīgu parādu norakstīšanai vai pārgrāmatošanai tiek izmantoti grāmatvedības dokumenti- akti.
Kontā 2359 iegrāmatoti šaubīgie debitoru parādi, kuriem izveidots uzkrājums. Bezcerīgie debitoru parādi tiek norakstīti uz kontu 7449 “norakstītie bezcerīgie un šaubīgie debitoru parādi, ja parāds izveidojies pārskata gadā vai kontu 8440, ja parāds izveidojies iepriekšējos atskaites periodos, bet, ja šai summai ir izveidots uzkrājums, tad noraksta no uzkrājuma.
Kontā 2380 atspoguļoti norēķini ar avansieriem- uzņēmuma darbiniekiem par iepirktajiem materiāliem un pārējiem saimnieciskās darbības izdevumiem. Avansa norēķina personu sarakstu apstiprina uzņēmuma vadītājs. Naudu avansam izsniedz ar rakstisku rīkojumu.
Iepriekš samaksātais nodoklis jeb priekšnodoklis veidojas pievienotās vērtības nodoklim tajās summās, ko šī nodokļa veidā uzņēmums ir samaksājis piegādātājiem par materiāliem, precēm un pakalpojumiem.
Konta 2390 atlikumi uz katra atskaites perioda beigām ir pievienotās vērtības nodoklis par saņemtajiem materiāliem, pakalpojumiem un precēm, par kuriem nav samaksāts.
Konta 2390 debets korespondē ar 5310 kredītu grāmatojot saņemtos rēķinus, nesamksājot saņemšanas brīdī. K2390 korespondē ar konta 5722 debetu grāmatojot maksājamasnodokļu summas samazinājumā ieskaitīto priekšnodokli.
2391,2392,2393,2394 atlikumi uz katra atskaites perioda beigām ir atspoguļoti attiecīgi pārmaksāti nonokļu konti valsts ieņēmumos. 2395 tiek grāmatots PVN par saņemto malku nesamaksājot par to saņemšanas brīdī. 2395 korespondē ar kontu 5725.
Konta Nr.2410 iegrāmatoti uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevumi un darbi, kuri veicami pārskata gadā, bet kuru ietekme uz saimniecisko darbību ilgs vairākus gadus vai periodus. Nākamo periodu izdevumos, kuri izdarīti atskaites periodā, bet attiecas uz nākamo gadu, lielāko summu sastāda pamatlīdzekļu remonta izdevumi, ja starpremontu periods aptver vairāk par vienu gadu. Tajos ietilpst avansa maksājumi par nākamajos gados regulāri saņemtajiem pakalpojumiem, abonēšanas un apdrošināšanas izdevumi.
Izdevumus dokumentē vai nu ar naudas samaksas dokumentiem vai ar rēķiniem. Darba samaksu, aprēķināto sociālo nodokli un izlietotos materiālus dokumentē ar grāmatvedības dokumentu- aktu, pamatojoties us darba uzdevumiem un materiālu norakstīšanas pavadzīmēm.
Konta 2410 “Nākamo periodu izdevumi” debetu korespondē ar 2380, 5310 kontiem.
Grāmatvedībā kontu atvēršana notiek pa naudas līdzekļu glabāšanas veidiem. Naudas līdzekļi kasē atspoguļoti kontā Nr.2610. Grāmatvedības kontā Nr.2622 iegrāmatotinaudas līdzekļi latos norēķinu rēķinā LUB Limbažu filiāle.
3. Pašu kapitāls
Salacgrīvas komunālās un dzīvokļu saimniecības uzņēmuma pamatkapitāls ir atspoguļots pasīvā grāmatvedības kontā Nr.3110. Rezerves kapitāls- 3310.
Tekošā gada nesadalītā peļņa vai zaudējumi kontā Nr.3410.
Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa kontā Nr.3420.
4.Kreditori
Kontā 5140 atspoguļoti ilgtermiņa aizņēmumi no organizācijām.
Darījumos ar pircējiem un pasūtītājiem dažreiz tiek pieprasīts avanss, kas ir zināms nodrošinājums pasūtījuma pieņemšanai un samaksai. Šie avansi ir Salacgrīvas komunālās un dzīvokļu saimniecības uzņēmuma parāds līdz pasūtījuma izpildei. Saņemto avansu uzskaitei kontu plānā ir paredzēts konts 5210.
Analītiskā uzskaite ir katram avansa devējam atsevišķi atsevišķi un atlikumā ir tike darījuma vērtība, bet nodoklis pārskaitīts budžetā.
Iemaksājot naudu avansā, tiek izdarīti sekojoši grāmatojumi: D2622,K5210.
Pēc pasūtījuma izpildes saņemto avansu noraksta pasūtītāja vai pircēja debitoru parāda samazinājumā uz kontu Nr.2310 vai 2311.
Norēķinos piegādātiejiem un darbuzņēmējiem gan par iepirktiem materiāliem, pamatlīdzekļiem un citām materiālām vērtībām, gan par saņemto elektroenerģiju un citiem pakalpojumiem, gan par izpildītiem remonta vai transporta darbiem tiek vesta analītiskā uzskaite par katru juridisko vai fizisko personu un katru darījumu atsevišķi.
Konta 5310debets korespondē ar šādu kontu kredītiem, grāmatojot 2610, 2622 par samaksāto parādau naudā.
Konta 5310 kredīts korespondē ar šādu kontu debetiem, grāmatojot no piegādātāja saņemtās preces vai pakalpojumus, kas attiecināmi uz pamatlīdzekļu izveidošanu vai iegādi konta 1240,1230, nākamo periodu izdevumiem 2410, materiālu iegādi 2110, 2111, 2112 un dažādus saimnieciskos izdevumus 7550, 7570, 7900 grupā.
Norēķinus par darba samaksu atspoguļo kontā Nr. 5610. Aprēķinot darba algu, finansu grāmatvedībā debetē operāciju kontus grupā 7210 “Aprēķinātās darba algas” un kreditē kontu 5610 “Norēķini par darba algu”. Tiek izdarīti ieturējumi no darba algas, debetējot kontu 5610 un kreditējot nodokļu kontus 5720,5721 vai kontu 5620, 5621 par ieturētiem alimentiem un tiesas izdevumiem.
Grāmatojumus darba samaksas un ieturējuma kontos izdara no darba algas aprēķinu atskaitēm. Darba algu un sociālā nodokļa aprēķini tiek vesti atsevišķā grāmatvedības programmā “Darba algas”.
5720- iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Samaksāts budžetā D5720, K2622, ieturēts no darba algas D5610,K5720, un ieturēts no piegādātājiem pēc likuma D7900, K5720.
Kontā 5721 tiek uzskaitīti norēķini ar budžetu par darba devēja sociālo nodokli un darba ņēmēja sociālo nodokli. Konta 5721 debets korespondē ar konta 2622 kredītu par samaksāto sociālā nodokļa summu valsts budžetā un K5721 korespondē ar D5610 un D7210 par darba devēja aprēķināto sociālo nodokli.
Pievienotās vērtības nodoklism tiek piemērots konts 5722 “Norēķini par PVN”. Konta 5722 debets korespondē aršādu kontu kredītiem, grāmatojot:
2622- samaksātos nodokļus;
2390- nodokļa samaksā ieskaitītās pārmaksātās summas vai samaksāto priekšnodokli;
5210- iepriekšējos atskaites periodos avansā iemaksātās summas PVN, kuras šajā atskaites periodā tiek atprečotas;
Konta 5722 kredīts korespondē ar šādu kontu debetiem, grāmatojot:
2310 par realizētās produkcijas, materiālu un pakalpojumu PVN;
2380 par samaksāto PVN pēc avansa norēķiniem;
5210 par pievienotās vērtības nodokli, kur vēl nav notikusi pārdošana, tas ir ja iemaksāts avansā.
Kontā 5725 ir atspoguļoti norēķini par PVN no darījumiem ar kokmateriāliem.
Kontā 5727 ir atspoguļoti norēķins ar budžetu par dabas resursu nodokli, kura debets korespondē ar konta 2622 kredītu , ja tiek nodoklis samaksāta un ja nodoklis tiek aprēķināts, tad grāmatojums ir D7900, K5727.
5. Ieņēmumi no uzņēmuma saimnieciskās darbības
Kontu grupā 6110 ir uzskaitīti tie produkcijas, preču un pakalpojumu pārdošanas ieņēmumi, kuri apliekami ar pievienotās vērtības nodokļa 18% likmi, izņēmums ir rituālie pakalpojumi.
Šī kontu grupa ir sīkāk detalizēta, izmantojot koda ceturto zīmi.
Ieņēmumu sadalījums:
6111 ieņēmumi no realizētiem pakalpojumiem;
6112 ieņēmumi no preču realizācijas (grants).
Kontā 6910 ir uzskaitīti ieņēmumi no īres apsaimniekošanas izdevumiem un komunālajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem. Konta 6910 kredīts korespondējas ar konta 2311 kredītu atšifrējot iedzīvotāju kodu. Kontam 6910 ir izstrādāts ieņēmumu klasifikators. Kontā 6920 tiek uzskaitīti norēķini par nomas līgumiem juridiskām personām.
6.Saimnieciskās darbības izdevumi
Izdevumus grāmato šo kontu debetā, bet kredītā grāmato šo izdevumu samazinājumu gada laikā, bet gada beigās- uzkrātos izdevumus noraksta uz konta 8610 “Peļņas vai zaudējumi” debetu.
Izdevumu uzskaitei pamatā tiek izmantots konts Nr. 7900. Šim kontam uzņēmumā ir izstrādāts izdevumu klasifikators un struktūrnodaļu saraksts. Konta 7900 debets grāmatojas:
1)ar konta 2380 kredītu par iegādātiem materiāliem un citiem saimnieciskiem izdevumiem, kuri tiek norakstīti pēc grāmatvedības dokumentiem - sastādītiem aktiem vai degvielas izlietošanai - pēc ceļa zīmēm vai arī aktiem.
2)ar konta 5310kredītu.
Kontā 7210 tiek atspoguļotas aprēķinātās darba algas un sociālais nodoklis.
7. Pārējie saimnieciskās darbības izdevumi
Šie pārējie saimnieciskās darbības izdevumi veidojas no tādiem izdevumiem, kam nav paredzēta īpaša izdevumu kontu grupa. Galvenokārt tie ir izdevumi naudā par dažādiem no ārienes saņemtiem pakalpojumiem, bet tie nav ne pārdošanas, ne administrācijas izdevumi. Šaja kontu grupā iekļauti reprezentācijas izdevumi, telefona pakalpojumi, komandējuma izdevumi un citi izdevumi.
Kontu 7500 debetu korespondē ar šādu kontu kredītiem, grāmatojot:
2380- bez grāmatošanas norēķinos ar kreditoriem;
5310- akceptējot piegādātāju vai darbuzņēmēju rēķinus.
Visus pārskata gada beigās norakstītos izdevumus noslēdz ar konta 8610 debetu.
8.Dažādu ieņēmumu un izdevumu uzskaite
Bez pamatdarbības ieņēmumiem un izdevumiem vēl var būt dažādi ieņēmumi un izdevumi, kuri vai nu nemaz nav saistīti ar pamatdarbību, vai ir saistīti ar to netieši. Finansu grāmatvedībā šie konti ir veidoti gan uzņēmuma vadībai nepieciešamās informācijas iegūšanai un gada pārskata peļņas un zaudējumu aprēķina veidošanai.
Dažādu ieņēmumu kontu grupā ir izveidoti sekojošs konts:
8120- Ieņēmumi no procentiem (bankas).
dažādu izdevumu kontu grupas sintētiskie konti ir veidoti tādā pašā sakārtojumā kā dažādo ieņēmumu konti tike atbilstoši zaudējumu grāmatošanai:
8220- Samaksātie procenti un tiem pielīdzinātie izdevumi;
8260- Soda naudas un kavējuma naudas;
8290- Citi izdevumi.
Kontu 8260, 8290 gada saldo neņem vērā pie Uzņēmuma ienākuma nodokļa aprēķina.
9.Ārkārtas ieņēmumu un izdevumu uzskaite
Ārkārtas ieņēmumos un ārkārtas izdevumos ir grāmatojami iepriekšējo periodu ieņēmumi un izdevumi, kuri atklājušies pārskata periodā.
Ārkārtas ieņēmumos grāmato agrāk norakstītos bezcerīgos debitoru parādus, kuri tomēr ir saņemti pārskata periodā. Gada beigās “Ārkārtas ieņēmumi” un “Ārkārtas izdevumi” tiek pārgrāmatoti us peļņas un zaudējuma kontu 8610.
10. Peļņas un zaudējuma uzskaite
Grāmatvedības darba cikla noslēgums ir uzņēmuma finansiālā rezultāta - peļņas vai zaudējuma noteikšana. Finansu grāmatvedībā salīdzina ieņēmumus un izdevumus, tad aprēķina nodokļus, kas maksājami no peļņas un veic uzņēmuma peļņas sadali.
Konts 8610 “Peļņa vai zaudējumi” ir paredzēts uzņēmuma finansiālā rezultāta aprēķināšanai. gada beigās kontu slēdzot uz šī konta kredītu pārnes visus gada laikā saņemtos ieņēmums un us debetu - visus izdevumus. Ja kontā saldo ir kredītā, tad uzņēmums ir strādājis ar peļņu, ja debetā - tada ar zaudējumiem.
Ja ir nesegtie zaudējumi, tad tie tiek norakstīti no konta 8610 us kontu 3410- ”Pārskata gada nesadalīto peļņu”, kur tie ar negatīvu skaiti atspoguļoti pārskata bilancē. To segšanai tiek izmantota iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa.
Konts 8610 “Peļņa vai zaudējumi” noslēdzas bez atlikumiem.
Ja uzņēmumam pārskata gadā ir tīrā peļņa, tad šī peļņa pirms gada pārskata bilances sastādīšanas ir jāsadala vai jāpārgrāmato uz kontu 3410 “Pārskata gada nesadalītā peļņa”.
Uzņēmumā grāmatvedības uzskaitei tiek izmantota datorprogramma. Šīs programmas autori ir Baiba un Jānis Šusteri I/U “Cipars”. programma tika izstrādāta 1995. gadā speciāli Salazgrīvas komunālās un dzīvokļu saimniecības uzņēmumam. programma ietver sešas lielas nodaļas:
- darba algas;
- banaka, kase un citi norēķini;
- pamatlīdzekļi;
- materiālās vērtības;
- komunālā saimniecība;
- virgrāmata;
- bilance.
Ekonomiskās analīzes tiek veiktas datorprogrammā Excel. Pēc uzņēmuma pieprasījuma firma papildina grāmatvedības programmu.
Amatu apraksts
Galvenā grāmatvede
Vispārējie noteikumi:koordinēt un organizēt grāmatvedības darbu uzņēmumā saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem “Par grāmatvedību”, “Par uzņēmuma gada pārskatiem” un citiem normatīviem. Galvenā grāmatvede ir pakļauta uzņēmuma direktoram.
Pienākumi:
1)nodrošināt uzņēmuma vadību ar informāciju, saimnieciska rakstura lēmuma pieņemšanai;
2)nodrošina kontroli par uzņēmuma finansiālo, materiālo resursu izmantošanuun uzņēmuma īpašuma saglabāšanu;
3)nodrošina finansu pārskatu, grāmatvedības reģistru, attaisnojošo dokumentu uzglabāšanu un nodošanu arhīvā;
4)nodrošina pareizu nodokļu aprēķinu un savlaicīgu tā pārskaitīšanu budžetā;
5)kontrolēt naudas operāciju uzskaiti katru dienu;
6)noformēt bankas dokumentus pamatojoties uz kontraktiem, līgumiem, pavadzīmēm;
7)piešķirt pārskaitījumiem kontus;
8)kontrolēt iemaksas un izmaksas skaidrā naudā, sastādīt un iesniegt Valsts Ieņēmuma dienestā deklarācijas par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem;
9)aprēķināt un sastādīt atskaites un pārskaitīt apr visiem nodokļiem;
10)vest pamatlīdzekļu uzskaiti un ilgtermiņa finansu ieguldījumu uzskaiti - sagatavot pamatlīdzekļu nolietojuma plānu un aprēķināšanas metodiku;
11)kontrolēt bilances ilgtermiņa un īstermiņa parādu posteņus, saskaņot tos ar attiecīgajiem kreditoriem;
12)vests uzskaiti bilances posteņiem “ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves” un “uzkrājumi”;
13)slēgt līgumus par materiālo atbildību ar materiāli atbildīgām personām.
Tiesības:
atbilstoši likumam “Par grāmatvedību”ir tiesības pieprasīt no visiem darbiniekiem dokumentāli pareizi atspoguļotu informāciju par veicajamiem darījumiem uzņēmumā;
nepieļaut izšķērdēšanu, darīt zināmu uzņēmuma vadītājam materiālo vērtību un finansiālo līdzekļu izšķerdēšanas gadījumus un to nesaimniecisku izmantošanu.
Atbildība:
1)par objektīvas, pareizas un patiesas gada bilances sastādīšanu (gada pārskatu);
2)par naudas līdzekļu saglabāšanas nodrošināšanu;
3)par sākuma bilances, pārskatu pilnīgumu un pareizību;
4)par nodokļu pareizu aprēķināšanu un savlaicīgu pārskaitīšanu;
5)par dokumentācijas un grāmatvedības reģistru uzglabāšanu;
6)par pamatlīdzekļu uzskaiti un nolietojuma aprēķināšanu.
Pakļautie dienesti:grāmatvedība.
Galvenā grāmatveža vietnieks
Vispārējie noteikumi:
1.pakļauta galvenai grāmatvedei;
2.nodrošina darba algu un pabalstu aprēķinu paredzētajā laikā. Organizē un kontrolē darba algas un nodokļu aprēķinu ar datora palīdzību.
3.pieņem darbā un atbrīvo no darba pēc galvenās grāmatvedes ieteikuma.
Pienākumi:
1)vest stingrās uzskaites veidlapu uzskaiti;
2)sagatavot datus ceturkšņa un gada pārskatu sastādīšanai;
3)galvenās grāmatvedes prombûtnes laikā izpildīt visus viņas pienākumus;
4)aprēķināt darba algas darbiniekiem;
5)aprēķināt datorprogrammā ieturējumus no darba algas;
6)nodrošināt visu nodokļu un ieturējumu savlaicīgu pārskaitīšanu;
7)katru mēnesi sastādīt algas aprēķina pārskatu pēc datora izdrukām;
8)pēc pieprasījuma rakstīt izziņas par darbinieku algām;
9)sastādīt un nodot paziņojumus par sociālās apdrošināšanas atskaitījumiem;
10)pastāvīgi sekot un ieviest visas izmaiņas, kuras saistītas ar nodokļu aprēķināšanu un uzskaiti;
11)sastādīt ienākuma deklarācijas;
12)iesniegt izziņas;
13)vest uzskaiti saskaņā ar likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli;
14)savlaicīgi aizpildīt personīgos kontus, sistemātiski tos sakārtot un nodot arhīvā.
Tiesības:
pieprasīt no uzņēmuma darbiniekiem pareizi noformētus dokumentus;
pieprasīt no uzņēmuma vadības lai visi saimnieciskie darījumi bûtu dokumentēti un bûtu iesniegti grāmatvedībā iegrāmatošanai;
pieprasīt no uzņēmuma vadības atmaksātus seminārus, konsultāciju apmeklējumus, kas saistīti ar likumdošanas izmaiņām;
Atbildības:
1.par stingrās uzskaites veidlapu pareizu aizpildīšanu, uzskaiti un glabāšanu;
2.lai naudas operācijas uzskaitītu katru dienu pēc pareizi noformētiem dokumentiem;
3.par pareizu aprēķinātām darba algām, pabalstu, nodokļu aprēķināšanu, atskaitīšanu, savlaicīgu sastādīšanu un iesniegšanu saskaņā ar likumiem “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un “Par valsts sociālās apdrošināšanas atskaitījumiem”;
4.par darbinieku aprēķinātās samaksas sadalīšanu, dokumentu saglabāšanu un nodošanu arhīvā.
Dokumentu apgrozības shēma
Dokumenta nosaukumsKas sastāda dokumentuKas apstiprinaKas attiecīgo dokumentu nodod grāmatvedībāKurš grāmatvedības darbinieks pieņem un pārbauda attiecīgo dokumentu
darba līgumi, saimnieciskie līgumi, īres un nomas līgumi, līgumi par savstarpējiem norēķiniem direktorsdirektorsdirektors nodod finansiālo darījumu izpildei un uzskaiteigalvenā grāmatvede
Norēķini ar īrniekiem un pakalpojumu pircējiem grāmatvede aprēķina un iezniedz rēķinus un īres grāmatiņas direktorsklienti norēķinus apliecinātus ar bankas atzīmēm un čekiem, kvītis kopā ar bankas izrakstiemgalvenā grāmatveža vietniece
Avansa pieprasījumsavansierisdirektors, galvenā grāmatvedeavansierisgalvenā grāmatveža vietniece
Avansa norēķinsavansierisdirektorsavansierisgalvenā grāmatvede
Stingrās uzskaites dokumenti:
1)tiek izsniegti attiecīgajiem darbiniekiem pret parakstu;
2)pēc darījuma veikšanas darbiniekiem jāatskaitas grāmatvedībā par iekasētām summām;
3)par izlietotām pavadzīmēm un kvīšu grāmatiņām grāmatvedība atskaitās VID.
Ieņēmumu un izdevumu orderi katru dienu tiek ievesti kases grāmatā, kuru kasiere slēdz un nodod galvenam grāmatvedim operāciju kontu korespodencei.
Orederus reģistrē.
Degvielas izlietojuma uzskaitei izsniedz ceļazīmes, kurās tiek atrakstīti braucieni. Katra mēneša beigās ceļazīmes nodod grāmatvedībā. Izlietotā degviela (malkas zāģēšanai, pļaušanai u.tml.) tiek norakstīta katru mēnesi ar speciāli sastādītiem aktiem.
Ja darbinieks izmanto darba vajadzībām personīgo autotransportu, vadītājs ar darbinieku noslēdz automašīnas nomas līgumu. Par visu uzņēmuma rīcībā esošo autotransportu ir apstiprinātas degvielas izlietojuma normas, kuras apstiprina uzņēmuma vadītājs.
Pamatlīdzekļu, inventāra un pārējās materiālās vērtības norakstīšanu veic speciāli sastādīta komisija, Aktus apstiprina uzņēmuma direktors.
