Fizika un filozofija: domu un enerģijas savstarpējā saistība
Domas un enerģijas saistība dažādu domātāju traktējumā.
Enerģija un Einšteina relativitātes teorija.
Doma un enerģija Stoas filozofijā.
Doma un Aristoteļa metafizika.
Enerģija un Bonaventūras gaismas fizika.
Doma P. Kummera grāmatā ”Nekas nav neiespējams”.
Doma un enerģija Tantras filozofijā.
Īss ieskats Tantrā.
Kvantu vakuums un dzīvais Tukšums.
Tantra un doma.
Tukšums un kvantu lauka teorija.
Bišu spiets kvantu vakuumā.
Metafora kvantu lauka teorijai.
Aptauja – metafizika un jaunā paaudze.
Pētījuma rezultāti un to analīze.
Secinājumi.
Izmantotās literatūras saraksts.
Anotācija.
Austrumu mistiķi uzskatīja, ka jauns realitātes redzējums rodas spontāni un sagrauj iepriekšējo pasaules uzskatu. D.T.Sudzuki šo sajūtu aprakstīja kā „visbrīnumaināko, kas uzreiz sagrauj vecos uztveres standartus”. Fiziķi kaut ko līdzīgu pārdzīvo, izdarot jaunus atklājumus zinātnē. A.Einšteins savā autobiogrāfijā rakstīja: „Visi mani centieni izskaidrot šos jaunos atklājumus nevainagojās ar panākumiem. Tas bija tā, it kā zeme pazustu zem kājām.”
Jaunie atklājumi fizikā zinātniekiem lika no jauna pārskatīt tādus jēdzienus kā laiks, telpa, matērija, cēlonis un sekas, elementārdaļiņas. Mūsdienu fizikas žurnāla lappusēs rakstītais teksts nezinātājam liksies tikpat noslēpumains kā , piemēram, tibetiešu mandala. Jo, kā materiāls par atklājumiem fizikā, tā tibetiešu mandala sevī ietver pierakstus par mēģinājumiem saprast Visuma noslēpumus un to saistību ar cilvēku.
Savukārt, man tas viss lika pārskatīt tādu jēdzienu kā doma, jo, ja, neskatoties uz neizzināto, fiziķi ir varējuši sistematizēt laiku, telpu u.tml., tad „domu” , manuprāt, sistematizēt arī var. Tātad šī darba mērķis ir apskatīt domu kā fizikālu parādību, ka arī aprakstīt tās īpašības un pazīmes. Darbā tiek apskatīts arī sociālais aspekts – vai cilvēki ir informēti par domas, reliģijas saistību ar fiziku.
1. literatūras apskats apkopot saprasto par domu un izanalizēt nesaprasto ;
3. balstoties uz aksiomām, literatūras apskatā izsecināto, aptaujas rezultātiem un savām zināšanām, raksturot domu, tās īpašības un pazīmes.
Zinātniski pētnieciskā darba pamatā ir filozofiskas pārdomas un atziņas par domu un Visumu. Tēma aptver atsevišķu filozofu un filozofijas virzienu skatījumu uz iepriekš minēto un tā var būt pretrunā ar citām ar tēmu saistītām atziņām, ja vien tās nav zinātniski pierādītas vai atzītas par aksiomām.
Pētījumā ir izmantotas vispārzinātniskās metodes kā literatūras analīze, modelēšana, ka arī speciālās (empīriskās) metodes kā novērošana un anketēšana.
Alberts Einšteins (1879 1955) gadsimta pirmajā ceturksnī ievada fundamentālu pasaules ainas maiņu fizikā.
1905.g. formulētā speciālā relativitātes teorija balstās uz diviem postulātiem.
Katrā sistēmā, kas atrodas vienmērīgā kustībā (inerciālsistēmā), dabas likumi darbojas vienādi un visas sistēmas līdz ar to jāuzlūko kā līdzvērtīgas.
Šeit parādās vienlaicības relativitāte, kā rāda piemērs ar vilcieniem.
Vienā dzelzceļa līnijā iesper divi zibeņi A un B. Novērotājs, kas atrodas vidū starp tiem uz uzbēruma, gaismas signālus reģistrē vienlaicīgi. Cits novērotājs, pie kura signāli nāk vienādā ātrumā, bet kurš atrodas braucošā vilcienā, vienam no signāliem brauc pretī, un to viņš uzskatīs par agrāku.
Vienas inerciālsistēmas ietvaros vienlaicību vēl var vienkārši konstatēt. Ja ir 2 telpas punkti, kas atrodas dažādās, atšķirīgi kustošās inerciālsistēmās, tad ikvienas specifiskais laiks jāaprēķina. Divu sistēmu laika telpas attiecību iegūst ar tā sauktajiem Lorenca vienādojumiem.
Turklāt izrādās, ka, raugoties no vienas inerciālsistēmas, mērogi tādās sistēmās, kas virzās uz to, kustības virzienā šķiet saīsināti (garuma kontrakcija) un pulksteņi iet lēnāk (laika dilatācija).
