Fizikas pamatlikumi

Kosmosa fizikā bieži ir darīšana ar periodiskām parādībām (parādībām, kas regulāri atkārtojas). Piemēram saules vai Zemes rotācija, dažādi viļņi, saules aktivitātes cikls, utt. Periodiskām parādībām var uzdot vai nu periodu laiku starp atsevišķiem notikumiem, jeb laiku starp viļņa galotnēm vai arī frekvenci cik daudz parādību jeb viļņa galotņu novēro vienā laika vienībā. Tā piemēram, ja es ieelpoju 12 reizes minūtē, tad var teikt, ka es elpoju ar periodu 5 s, vai arī es elpoju ar frekvenci 12 reizes minūtē.

Cilvēki, paši to nenojaušot, viegli pārlec no perioda uz frekvenci. Ja es saku, ka es elpoju 12 reizes minūtē, es uzdodu frekvenci (cik reizes ir vienā laika vieņībā), ja es saku, ka es ieelpoju vienu reizi katras 5 s, tad es uzdodu periodu (cik gara ir viena reize). Ja es elpoju divas reizes ātrāk, mēs uzreiz saprotam, ka frekvence pieaug divas reizes (24 reizes minūtē), bet periods samazinās divas reizes (vienu reizi 2.5 sekundēs).

Kosmosa fizikā pārsvarā ir darīšana ar tādām enerģijas formām kā kinētiskā enerģija, magnētiskā enerģija un potenciālā enerģija gravitācijas laukā. Protams, šīs enerģijas formas var pārvērsties viena otrā.

Kinētiskā enerģija apraksta cik daudz enerģijas ir objektiem, kas kustās jo smagāks objekts vai ātrāk kustās, jo lielāka kinētiskā enerģija.

Potenciālā enerģija uzdod cik daudz enerģijas objektam ir gravitācijas laukā tā piemēram, jo tālāk objekts atrodas no Zemes, jo lielāka ir tā potenciālā enerģija Zemes gravitācijas laukā (par to ir viegli pārliecināties metot sev uz pēdas hanteli no dažādiem augstumiem hanteles potenciālā enerģija pārvēršas hanteles kinētiskajā enerģijā, kas savukārt tiek nelietderīgi izmantota radot zilumus un lauztus kaulus).