Fizikas referāts

(aukstā) ciklona fronte, kura izraisa strauju temperatūras krišanos. Ap auksto atmosfēras fronti dinamika ir citāda: aukstais gaiss panāk silto un izspiež to uz augšu. Tātad ciklons ir atmosfēras virpulis, kas līdz ar sevi atnes karstas temperatūras izmaiņas. Ziemeļu puslodē gaiss ciklonā griežas pretēji pulksteņa rādītāju virzienam un gaisa daļiņu trajektorijas atgādina spirāli. Uz centru saplūstošais gaiss lēnām ceļas uz augšu, un tajā vienmēr veidojas mākonis, no kura vai nu snigs, vai līs. Rajonos, kur ciklons vēl ir salīdzinoši ”jauns” (trajektorijas sākumā), tiek novērotas lielākās nokrišņu zonas. Ciklona pretstats pēc visiem parametriem ir anticiklons. Gaiss tajā virzās pulksteņa rādītāja virzienā, no centra izplūstot uz ārmalu un vienlaicīgi nosēžoties pie zemes. Tāpēc anticiklonā nekad nav lielu gubu mākoņu un debesis visbiežāk ir skaidras. Turklāt anticiklons nepalielina temperatūras kontrastus kā ciklons, bet gan izlīdzina tos. Laiks anticiklonā ir sauss, bez vēja, un ir nedaudz mākoņu. Anticikloni veidojas arī vasarā, tad laiks ir skaidrs un karsts, dažkārt pat novērojams sausums. Tikai nedaudzās rīta stundās viss apgabals, kuru aizņēmis anticiklons, ir segts ar biezu, viendabīgu miglu. Tas mēdz notikt gan ziemā, gan vasarā, kad gaiss anticiklonā ir pietiekami mitrs. Izveidojies anticiklons var noturēties vienā vietā nedēļu, mēnesi un pat veselu sezonu. Mūsdienās laika prognoze ir dažādu meteoroloģisko mērījumu kompleksi aprēķini noteiktam laika periodam. Galvenie prognozējamie elementi ir gaisa temperatūra, nokrišņi, vējš, gaisa spiediens un citi. Laika prognozes tiek sastādītas vis dažādākās – sākot ar tām, kuras ziņo „plašsaziņas līdzekļos” beidzot ar speciālām prognozēm aviācijai un jūrniecībai. Lai sastādītu laika prognozes ir nepieciešams kvalitatīvs novērojumu tīkls plašā teritorijā. Piemēram, lai sagatavotu laika prognozes Latvijai tuvākajai dienai ir nepieciešami meteoroloģiskie novērojumu rezultāti no Atlantijas okeāna līdz Urāliem. Savukārt, prognozes ilgākiem, laiku periodam prasa novērojumus globālā mērogā, gandrīz visā pasaulē. Atmosfēras faktiskā stāvokļa izzināšanai nepieciešama informācija par meteoroloģisko elementu vērtībām arī atmosfēras vertikālajos slāņos, pat līdz 15. km augstumam. Šim nolūkam kalpo radio zondes, mākslīgie pavadoņi, kā arī meteoroloģiskie radari. Informācija par atmosfērā notiekošajām likumsakarībām no klimata īpatnībām apstrādā un analizē sinoptiķi. Viņi arī veic meteoroloģisko pamat elementu aprēķinus ko izmanto veidojot prognozes.

Siltumprocesos ķermeņi saņem vai atdod siltuma daudzumu. Kā tas notiek? Ir trīs veidi, kā ķermeņi var apmainīties ar siltuma daudzumu. Tas var notikt vai nu siltumu pārvadot, vai nu plūstot pašai vielai ( konvekcijas ceļā), kā ārā siltumatstarojuma veidā. Dabā notiekošajos procesos siltuma pārvades veidi bieži vien nav stingri viens no otra atdalāmi. Labāk vai sliktāk siltumu vada visas vielas.

Dažādas šķidrumiem piemītošās īpašības ir līdzīgas gan gāzu, gan cietu vielu īpašībām.