Fizisās aktivitates

Kustībām, fiziskai aktivitātei un sportam ir būtiska nozīme ikviena cilvēka veselības saglabāšanai. Tie nodrošina normālu organisma attīstību, pasargā organismu no daudzām slimībām un priekšlaicīgas novecošanās, kā arī dod možumu un paaugstina darba spējas. Ir sen noskaidrots, ka pateicoties mazkustīgam dzīves veidam var attīstīties un progresēt vairākas nopietnas slimības, piemēram, sirds – asinsvadu slimības, aptaukošanās, cukura diabēts. Svarīgi, ka šo slimību biežums ar vien palielinās, ko tieši var saistīt ar pieaugošo mazkustīgo dzīvesveidu.

Kustības jeb fiziskā aktivitāte ir cilvēka organisma iedzimta nepieciešamība. To vislabāk var novērot bērna vecumā – mēs visi labi zinām, ka bērni atrodas nepārtrauktā kustībā. Ar gadiem cilvēka kustības arvien vairāk tiek ierobežotas. Sākotnēji tas notiek bērnu dārzā un skolā, kur jāievēro noteikts režīms, pēc tam augstskolā un vēlāk jau darbavietā. Arī pārvietošanās ar mašīnām, liftu izmantošana, ilgstošs darbs pie datora vai televizora skatīšanās samazina fiziskās aktivitātes.

Skeleta muskuļu sistēma. Normālai skeleta un muskuļu attīstībai ir nepieciešamas kustības un fiziskā aktivitāte. Jo kauli vairāk tiek noslogoti, jo tie kļūt stiprāki un izturīgāki. Piemēram, sportistiem kauli ir resnāki un blīvāki. Bez tam, pateicoties kustībām, arī muskuļu šķiedras palielinās un kļūst biezākas. Tā rezultāta pieaug muskuļu spēks un izturība. Cilvēki ar labi attīstītu kaulu un muskuļu sistēmu ir izturīgi, spēcīgi un veikli.

Nervu sistēma. Fiziskās aktivitātes labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu. Tās veicina ātrāku un precīzāku reakciju. Fiziski labi attīstīti cilvēki parasti arī ir psiholoģiski līdzsvaroti. Kustības rada cilvēkam pozitīvas emocijas jeb, tā saucamo, “muskuļu prieku”, kas rodas pēc lielākas fiziskās piepūles, piemēram, riteņbraukšanas vai peldēšanas. Bez tam, pateicoties fiziskajām aktivitātēm, cilvēkam ir labs un možs garastāvoklis.