Fiziskā audzināšana un sporta veidi Latvijā

No 1915. līdz 1920. gadam Latvija atrodas karadarbības zonā, kas atnesa lielu postu latviešu tautai. Pirms kara Latvijā bija 2,5 miljoni iedzīvotāju, bet pēc - 1,8 miljoni.

Pēc neatkarības iegūšanas Latvijā bija ļoti sarežģīta situācija politikas, ekonomikas un starpvalstu attiecību jomā, kas arī neļāva attīstīt sportu, kultūru, kā arī tautsaimniecību.

Jau 1919. gadā nobināja Karavīru sporta klubu. Rīgas garnizona klubs, kurš tika nodibināts 1920. gadā, bija pirmais klubs, kurš sarīkoja pirmās lielākās sacensības.

1920. gadā Latvijā aktīvu darbību izvērsa ASV Jaunekļu Kristīgā savienība (Young Men Christian Association - YMCA), kura plaši izmantoja jaunatnei tīkamās sporta nodarbības un sacensības. Visvairāk viņi popularizēja basketbolu un volejbolu. Gandrīz pašā Rīgas centrā, YMCA uzcēla savu stadionu. Tikai naudas trūkuma dēļ YMCA darbība trīsdesmitajos gados mazliet apsīka, bet 1940. gadā padomju vara to slēdza.

Plaši izplatījās skautu, gaidu un mazpulku organizācijas. Tās attīstīja jauniešus kā garīgi tā arī fiziski.

1920. gados savu darbību atsāka daudzi klubi un sporta organizācijas. Atjaunoja atlētu, riteņbraukšanas klubus, sporta biedrību “Marss”, kurš rehabilitēja savu izpostīto velodromu. Tajā notika vairākas sacīkstes, pat vieglatlētikā. Starpcitu arī pirmās soļošanas sacensības sievietēm.

Pateicoties Kārlim Ulmanim, 1934. gadā aktivizējās Latvijas aizsargu sporta organizācija (LAO). Notika starptautiskas un arī Latvijas aizsargu meistarsacīkstes. Viņu vidū tolaik populārākie sportisti bija J. Daliņš, J. Dimza, J. Stendzenieks u. c. 1939. gadā LAO bija 31 sporta klubs, 532 sporta pulciņi ar 14000 biedriem. Ar aizsargu iniciatīvu top arī stadions Valmierā un sporta bāzes citos novados.

Izveidojās Strādnieku sporta savienības (SSS) ar bruno Kalniņu priekšgalā un sarkanā sporta internacionāle (SSI). Starp šīm organizācijām pastāvēja nesaskaņas. SSS radīto nekārtību dēļ to slēdza, bet atjaunoja to kā “Strādnieku sports un sargs” (SSS).

Pirmā strādnieku Olimpiāde notika 1925. gada jūlijā Frankfurtē, otrā - 1931. gadā Vīnē. Mūsu sportisti startēja labi.

Tika izveidoti desmitiem sīku reliģiozu, nacionālu un citādu organizāciju, kam pašām bija savi sporta klubi (“Union” - vācieši, “Russkij sokol” - krievi, “Redutu” - poļi, “Hakoah” un “Makabi” - ebreji).

Arī daudzām rūpnīcām bija savi sporta klubi (“G. Erenpreiss”, “Omega”, “V. Ķuze”).

Rīgas tenisa klubs dibinājās 1923. gadā, Rīgas futbola - 1923., Latvijas jahtklubs - 1924., Latvijas vingrotāju biedrība - 1927. u. c.

1922. gadā dibināja Latvijas sporta organizāciju apvienību (LSOA) un tās sastāvā Latvijas Olimpisko komiteju, par vadītāju kurā kļuva Jānis Dikmanis, vienīgais latvietis - Starptautiskās Olimpiskās komitejas loceklis no 1926. gada. LSOA 1927. gadā ietilpa septiņas sporta veidu apvienības un 57 biedrības un tā rīkoja dažādus sporta propagandas pasākumus.

1933. gadā J....