Fiziskāš aktivitātes kā veselības pamats

Es izvēlējos rakstīt par fizisko aktivitāšu nozīmi veselīga cilvēka dzīvē, jo mūsdienās veselība ir ļoti aktuāls temats. Es pirms trīs gadiem nodarbojos ar sportu aktīvi, 2 gadus apmeklēju karatē nodarbības,bet pēc tam vajadzēja pārtraukt nodarbības veselības stāvokla dēļ, dejoju sporta dejas u.c. Es labprāt vakaros vingroju, ja nav slinkums. Un tas noteikti ir daudzu cilvēku šķērslis veselīgam dzīvesveidam – slinkums. Mūsdienu apstākļos, kad jaunās tehnoloģijas iekļāvās mūsu dzīvē, viss brīvais laiks ir aizņemts ar tām. Pie datora laiks aiziet nemanot. Paskrien vairākas stundas, pirms attopies, ka pagājis viss vakars. Savā zinātniski pētnieciskajā darbā gribu izpētīt, vai mūsdienu skolēni dod priekšroku fiziskajām aktivitātēm vai pasīvajai atpūtai. Gribētu uzzināt, cik daudz skolēnu apmeklē ārpusstundu sporta nodarbības, deju pulciņus un citas aktivitātes.

Pētījuma mērķis: fizisko aktivitāšu loma veselīga dzīvesveida veicināšanā

Pētījuma uzdevumi: sporta vēstures izzināšana, fiziskās slodzes nepieciešamais daudzums, fizisko aktivitāšu trūkuma ietekme, pamatskolēnu un vidusskolēnu anketēšana, anketu analīze, izpētīt, cik veselīgs dzīvesveids ir mūsdienu skolēniem

Pētījuma metodes: literatūras apskats, anketēšana, intervija, anketu apstrāde, salīdzināšana.

Fiziskās aktivitātes kā specifiskas cilvēku sabiedriskās darbības veidojās ilgstošā laika periodā pirms Kristus dzimšanas. Šajā laikā parādījās mešanas rīks ar kaulu uzgaliem dzīvnieku madības lika pilnveidot medību rīkus no koka nūjas līdz savdabīgam sķēpam. Cilvēks atklāja, ka ar dažādiem mešanas paņēmieniem, lietojot atšķirīgu spēku, var precīzāk trāpīt dzīvniekam. Tādējādi instinktīvās darbības, kuras bija saistītas vairāk ar aizsardzību, cilvēks sāka aizstāt ar precīzākām, noteiktākām darībām, kas notika daudzu tūkstošu gadu garumā.

Pirmās civilizācijas radās četrās Āzijas un Āfrikas lielo upju ielejās. Sabrūkot pirmatnējai sabiedrībai, veidojoties apmetnēm, būtiskas kļuva jāšanas prasme, cīņa uz zirga, samguma celšana, dejas, jogas tipa vingrinājumi. Sabiedrības attīstības gaitā veidojās arī cilvēka personības izpratnes tēls, cilvēks ar pārdabisku spēku un garīgām spējām, gatavs cīņai un ienaidnieka uzveikšanai.

 Senajā Ēģiptē veidoja mācību ietādes, kurās gatavoja tempļu dejotājas, grāmatās par viesu uzņemšanu bija speciālas nodaļas, kā izklaidēt viesus ar akrobātiskiem un deju vingrinājumiem. Resnums tika uzskatīts ne tikai par nepilnību, bet arī stulbuma pazīmi.

 Sanskritu valodā joga nozīmē saistījumu, koncentrēšanos. Tās ētiskais uzdevums ir ar fiziskiem un psiholoģiskiem vingrinājumiem saliedēt dvēseli ar pasaules garu un iegūt „pašapziņas svētlaimi”

 Egejas kultūrā (Krētas Mikēnu kultūra) 3. 2.g.t.p.m.ē. augstākā fiziskā audzināšanas pakāpe bija akrobātiskās kulta spēlas ar vērsi.

 Vingrošana tulkojumā no grieķu valodas nozīmē „atkailināts”, jo vingrojumus vieglāk bija izpildīt kailam, kā arī reliģiskie ticējumi vēstīja, ka drēbes mazina cilvēka fiziskās spējas.

Lai gan pārmaiņas skeleta muskuļos nav pašas būtiskākās, tomēs par tām jārunā. Fiziskie vingrinājumi stiprina ap mugurkaulāju esošos muskuļus, tā saukto muskuļu korseti. Tas ļauj veidot un saglabāt labu stāju. Stājas defekti parasti ir bērniem ar vāji attīstītu muskulatūru. Vingrinājumi, kuru izpildes laikā ir jāieņem uzsvērti pareiza stāja, sniedz bērniem reālu priekšstatu par labu stāju un palīdz to izkopt.