Folkloras izplatība un tās loma mūsdienās

Ar šo kursa darbu vēlos apzināt folkloras izplatību un lomu mūsdienās, tās nozīmi šodienas sabiedrībā, parādīt, ka mūsu tautas krātais mantojums nav nevajadzīgs biezu grāmatu un apceru kopums, kuru pārcilā tikai dažādu pārliecību un aicinājumu dzīti cilvēki, bet gan ļoti nozīmīgs garīgo vērtību sakopojums, ne tikai Latvijas, bet arī visas pasaules kultūrā. Vēlos pierādīt, ka folklora nav tikai K.Barona biezos sējumos krātās latvju dainas, bet gan pietiekoši nozīmīga kultūras vērtība kura ieņem lielu, kaut arī nepietiekošu lomu mūsdienu pasaulē un kūltūras apritē. Pētījums radies, lai aplūkotu seno folkloru no mūsdienu filozofu viedokļa, vēroju tā laika cilvēku izjūtas no mūsdienīgu zinātnieku redzes viedokļa, kā arī atklāju to, ka apcerētas ļoti daudz tādas problēmas, kuras savu sāpi saglabā vēl šodien.

Šajā kursa darbā lūkojos uz folkloru ar dzejnieka I.Ziedoņa acīm, atklāju viņam nozīmīgās norises un parādības, kas saistās ar Latviešu folkloru, galvenokārt dainām. Es centos parādīt cilvēkus, kuri līdz mūsu dienām rūpējas par folkloras saglabāšanos un tās pasniegšanu mūsdienu sabiedrībai tā, lai tā iegūtu atzinību arī šodien un nākamajās paaudzēs. Svarīgi bija parādīt veidus kā tas tiek darīts un ar kādu modernisma pieskaņu senās vērtības tiek pasniegtas рodien.

Vaira Vīķe Freiberga ir dzimusi Rīgā 1937.g 1. decembrī, mācības sākusi latviešu bēgļu nometnē Vācijā.17 gadu vecumā ieguvusi doktores grādu eksperimentālajā psiholoģijā. Vēlāk mācījusies Monreālā, pašlaik ir Latvijas Zinātņu akadēmijas locekle un Kanādas Zinātņu akadēmijas goda locekle.Viņa ir sarakstījusi vairākus simtus dažādus referātus par psiholoģiju, folkloru, literatūru un pedagoģiju, kurus lasījusi daudzās pasaules valstīs, kā arī uzrakstījusi divas zinātniskas grāmatas.

Vaira Vīķe Freiberga ir Kanādas latviete, kura ir strādājusi Monreālas universitātē un aizgājusi agrā pensijā ar mērķi pētīt latviešu kultūru un vispār spodrināt Latvijas tēlu pasaulē, izveidojusi Latvijas institūtu, kurš darbojas Zinātņu akadēmijas paspārnē.

Dainas un latviešu folkloru kopumā Vaira Vīķe Freiberga uzskata par sava veida hobiju: “Jo dziļāk es dainās eju iekšā, jo saprotu, ka šajā laukā ir tik daudz darāmā, ka tas vienam cilvēkam nav paveicams.Ja esi šo ceļu sācis, vairs nevar apstāties.”2

Latviešu dainas Vairai Vīķei Freibergai ir bijušas līdzās jau kopš pēckara laikiem, ko varētu saukt arī par viņas bērnību. Tā kā rotaļlietu nebija, bērni rotāļājās ar dainām, sacenšoties, kurš atradīs vairāk dainu par kādu noteiktu tēmu. Par lielāko godu Vaira Vīķe Freiberga uztver to, ka viņu uzskata par “dainu” tēva sekotāju , ko arī daudzi cilvēki viņai pelnīti piedēvē. Starp citu zinātniece ir tikusi minēta arī kā kandidāte uz Latvijas valsts prezidenta vietu , tā kā iespējams, ka Latvijas valsti vadītu cilvēks, kurš tai ar visu savu sirdi un dvēseli, kaut arī atrodoties ārzemēs, ir veltījis visu mūžu.