Folkloras nozīme mūsdienās

Domājams, ikviens ne reizi vien dzirdējis un arī pats dziedājis šos vārdus. Latvieši izsenis bijuši dziedātāji. Un visu dziesmu pamatā, protams, ir nekas cits kā vien mūsu pašu senču tautas folklora – teikas, pasakas, sakāmvārdi, parunas, tautasdziesmas. Tomēr šķiet, ka lēnām šī bagātība izsīkst, latviešu tradīcijas un paražas pārņem ārzemju mūzika, literatūra, kultūra. Rodas loģisks jautājums – kāpēc tā?

Skatoties no tīri vēsturiska aspekta, Latvijas teritoriju jau izsenis kāds centies iekarot, pārņemt varu pār tās pamatiedzīvotājiem. Tomēr tā īsti laikam nevienam tas nav izdevies. Mūsu patieso ticību (pagānismu) nespēja sagraut pat kristietības varmācība. Lai arī kā krustneši centās mūs kristīt, latvieši nomazgājās upē un... bija uzticīgi tikai savām dievībām – Dieviņam, Laimai, Mārai, Dēklai un citiem. Tomēr tas nebija viegli, ņemot vērā uzspiestos apstākļus.

Pieminot vārdu „folklora”, daudzu sejās mūsdienās parādās smīns – sak, vai tad nu es kāds vakarējais, ka par folkloru interesēšos? Bet vai kādam no šiem (pārsvarā jauniešiem) ir ienācis kādreiz prātā, kas īsti ir mūsu senči un cik smagi viņi cīnījās, lai šodien šeit varētu dzīvot mēs? Domājams, ka ne.