Francija - Parīze

Uz Rivolī ielas pievērsām uzmanību skaistajam apzeltītajam bronzas piemineklim Žannai d ‘Arkai zirgā. Nāk prātā stāsts par Orleānas jaunavu, viņas lomu karā pret Anglijas karali Henriju V. Nav viegli izskaidrot, ka uz cēlo varoņdarbu Žannu skubināja nevis ar mātes pienu uzņemtie karavadones gēni, bet ... debesu balsis. Dziļi ticīgā meitene nekad neslēpa, ka tieši balsis norādījušas viņai iespēju glābt badā nonākušo Orleānu no aplenkuma, padzīt no valsts angļus un pareģojušas, ka par Francijas karali tiks kronēts Kārlis VII. Kad Žannas vārdi piepildījās, Kārlis VII, neņemot vērā savu karavadoņu protestu, atļāva viņai iesaistīties cīņā par Orleānas atbrīvošanu. Kauja beidzās ar pārliecinošu franču uzvaru gluži kā pēc Žannas scenārija. Kārli VII, kas noticēja viņas pareģojumiem, pēc kāda laika Reimsā iesvētīja par vienīgo likumīgo Francijas karali.

Kad apbrīnojām majestātisko Parīzes Dievmātes katedrāli Sitē salā, pamanījām pieticīgu misiņa zvaigzni ietvē fasādes priekšā. Šī zvaigzne ir nulles punkts orientieris, no kura Francijā tiek mērīti visi attālumi. Laikā no 1852. līdz 1870.gadam, kad no jauna plānoja un paplašināja pilsētas kvartālus, Sēnas departamenta prefekts barons Žoržs Osmans katedrāli par nulles punktu neizraudzījās nejauši. Vēsturiski tā vienmēr izrādījusies politisko notikumu centrā: 1437.gadā te tika kronēts Anglijas karalis Henrijs VI, 1804.gadā Napoleons Bonaparts. 1437.gadā te notika pateicības dievkalpojumi par uzvaru pār angļiem, bet 1944.gadā pār vāciešiem. Pat komunāri, kuri grāva visu, kas neatbilda viņu ideoloģijai, neuzdrīkstējās ķerties klāt lieliskajam arhitektūras šedevram, tikai pārdēvēja to par Saprāta templi.

1840.gadā imperatora pīšļi no Svētās Helēnas salas tika atvesti uz Franciju un svinīgi nesti cauri Elizejas laukiem.

Milzīga, 1720.gadā izveidota esplanāde savieno Aleksandra III tiltu ar Invalīdu namu, kuru pēc Ludviķa XVI rīkojuma no 1670. līdz 1676.gadam uzcēla kā hospitāli veterāniem un kurš kļuva par Napoleona pēdējo patvērumu. Viņu te apglabāja 1840.gadā, 19 gadus pēc nāves Svētās Helēnas salā.

Imperatora pīšļus ievietoja septiņos zārkos dzelzs, sarkankoka, divos svina, melnkoka, ozolkoka un sarkana porfīra (magmatisks iezis) ārējā sarkofāgā, kurā iegravēti viņa dižāko uzvaru vietu nosaukumi un laiks. Imperatora kapu varējām aplūkot no balkona. Tas iecerēts, lai visi būtu spiesti noliekt viņa priekšā galvu.