G Merķelis 'Latvieši': vērtējums un secinājumi

Tajā pašā laikā darbā “Latvieši” tiek pretstatīta laikmeta negatīvākās parādības, kad dzimtkungs “pat nepūlas izlikties par labdari, bet aprobežojas ar to, ka apmierina savus untumus”

un atsevišķu muižnieku, kuri “apgājās saudzīgi, prasīja no tiem [zemniekiem] tikai to, ko prasīt viņam bija tiesības, rūpējās par viņu bērnu mācīšanu...”

5. kā arī atsevišķi muižnieki, kuri savos īpašumos ierobežoja zemnieku apspiešanu, noteica zemnieku mantošanas un īpašuma tiesības.

Šajā sakarā tiek cildinātas tās vēsturiskās personības, kas latviešu zemniekam kaut uz neilgu laiku atviegloja ikdienu, ierobežojot muižnieku tiesības. Piemērām, Stefans Batorijs, kurš bija nodomājis ierobežot muižnieku varu un, lai tas būtu jo drošāk izdarāms, iegūt zemāko kārtu mīlestību, piešķirot tām jaunas tiesības, Gustavs Ādolfs, kurš atbrīvoja zemniekus no viņu ļauno un tumsonīgo dzimtkungu tiesas varas.

6. „Zemnieku tiesības ir tukša skaņa” Grāmatas piektajā nodaļā “Latviešu zemnieku tiesības Vidzemē” ir parādīts, ka zemnieku tiesības aprakstītajā laikā bija

ar likuma mēteli apsedza savu nelietību. Šajā nodaļā ir minēti vairāki piemēri par to, kā tiek pārkāptas zemnieku īpašuma tiesības, ka notiek tirgošanās ar atsevišķiem latviešiem, ka notiek pārmērība sodīšanā un pārkāptas vai ierobežotas citas zemnieku tiesības. Darbā ir jūtama paša autora kritiskā un noraidošā attieksme pret šīm parādībām.

7. “latviešus tik tālu izglītot, ka tie vairs nederēšot par viņu [muižnieku] vergiem”... Kā izeju no visa iepriekšminētā – gara tumsības, apspiestības un zemnieku beztiesiskā stāvokļa, G.Merķelis piedāvā “latviešus tik tālu izglītot, ka tie vairs nederēšot par viņu [muižnieku] vergiem”

8. “Tikai baudot brīvību, cilvēks var kļūt tās cienīgs” Darbā tiek pierādīts, ka latvietis ir nobriedis brīvībai un pietiekoši spējīgs to nosargāt, ka viņš ir gatavs justies laimīgs. Nav patiesi apgalvojumi par latviešu zemnieku izšķērdību, zaglīgumu, slinkumu, nesaticību, stūrgalvību, mežonīgumu, bet patreizējais stāvoklis ir par iemeslu viņu negatīvo īpašību izpausmēm.

Lai pierādītu savu vārdu patiesumu autors kā piemēru min Poliju, kuru “pieveica dzimtbūšana”, respektīvi lielo magnātu ķildas par ietekmi un varu, nevis Polijas ienaidnieku vara.