Gaisa mikrofloras izpēte



PĒtĀmĀ problĒma.
HipotĒze.
MateriĀli, vielas, piederumi, ierĪces.
Metode.
Mūsu darba gaita.
Datu iegūšana.
Datu apstrĀde.
Iegūtie mikroorganismi.
BaktĒrijas.
Rauga sĒnes.
PelĒjuma sĒnes.
RezultĀtu izvĒrtĒšana.
SecinĀjumi.
Ir zināms, ka vietās, kur pulcējas daudz cilvēku var būt sastopami pat desmiti un simti tūkstošu baktēriju. Lai arī mēs to neredzam, ikdienas mums apkārt ir dzīvības pārpilna. Baktēriju un raugu sporas ir divi no visvairāk izplatītākajiem mikroorganismiem mums apkārt. Baktēriju un raugu sporas atrodas gaisā kā putekļi, tie savācas uz virsmām, mūsu rokām. Tā kā abi baktērijas un raugi ir dzīvi, tiem ir nepieciešami atbilstoši dzīves apstākļi. Parasti tie ceļo sporu veidā un sāk augt tikai tad, kad sastopas ar īstajiem dzīves apstākļiem siltumu, ūdeni un barības vielām. Agars ir želejveidīga viela, ko izmanto, lai baktērijas varētu augt ātrāk.
¶Preiļu Valsts ģimnāzijas telpās ikdienas uzturas ļoti daudz cilvēku. Tā ir ideāla vieta dažādu mikroorganismu attīstībai. Mēs šajā laboratorijas darbā centāmies noskaidrot kāda veida un cik daudz organismu ir mums visapkārt, uzzināt, vai telpas, kuras mēs uzturamies ik dienas ir pietiekami tīras un vēdinātas, lai varētu tajās droši uzturēties.
Iekštelpās, kur apgrozās daudz cilvēku, sastopamas daudzi un dažādi mikroorganismi. Izvēlētajās telpās (ķīmijas kabinets, sporta zāle, skolas kafejnīca, tualete, vestibils) noteikti būs mikroorganismi. Visvairāk to varētu būt sporta zāle, jo skolēni sportojot svīst, zālē ir mitrs gaiss, un tā ir laba vide mikroorganismu attīstībai. Vismazāk to būs ķīmijas kabinetā, jo kabinetu vēdina ik pēc stundas un skolēni klasē neuzturas tik bieži, tādējādi pelējumu, baktēriju un sēņu tur nebūs daudz.
Mikroorganismu daudzumu gaisā var noteikt, izmantojot īpašus aparātus. Ērtāks, parastām gaisa analīzēm piemērotāks un tāpēc visplašāk lietotais darba veids ir gaisa mikrofloras analīze, atverot Petrī traukus ar sterilu, blīvu barotni. Labvēlīgos apstākļos strauji vairojoties, mikroorganismi blīvajās barotnēs dažu diennakšu laikā veido viegli saskatāmas kolonijas. Pieņem, ka uz 100 cm2 barotnes virsmas 2 minūtēs nokļūst tik daudz mikroorganismu cik to ir 2 litros gaisa. Ja izskaita kolonijas, kas izveidojušās no zināmā laika vienībā Petrī traukā nonākušiem mikroorganismiem, iegūst pārskatu par mikroorganismu daudzumu gaisā. Šī metode dod labu priekšstatu par Petrī trauku lietošanu.
Gaisa mikroorganismu kopskaita noteikšanai parasti lieto agaru. Tas sastāv no:
Agaru pagatavo 20,5 g šī sastāva izšķīdinot 1 litrā destilēta ūdens, nogaida 5 minūtes, tad maisa līdz homogēnas suspensijas iegūšanai. Karsē līdz pilnīgai izšķīšanai. Salej kolbās vai mēģenēs un sterilizē autoklāvā 15 min 121 grādu temperatūrā. Pēc autoklavēšanas izlej platēs 45 grādus siltu pa 15 ml katrā platē. Lai barotne būtu līmeniska, trauki jānovieto uz galda ar horizontālu virsmu. Tūlīt pēc barotnes ieliešanas, trauku aizver un, ar dažām apļveida kustībām (diametrs ap 20 cm) to pa galda virsmu paslidinot, panāk, ka barotne vienmērīgi noklāj trauka pamatni. Barotni lejot un izlīdzinot, jāizvairās notraipīt trauka malas un vāku (lai novērstu pelējumu un citu gaisa mikroorganismu iekļūšanu.