Gaisa piesārņojums

Gaisa piesārņojums ir ķīmisks, fizisks (daļiņu piesārņojuma gadījumā) vai bioloģisks aģents, kas izmaina atmosfēras dabiskās īpašības.Piesārņojumam ir gan dabiski cēloņi (dabiski radušies mežu ugunsgrēki, vulkānu izvirdumi), gan arī antropogēni cēloņi (rūpniecības, lauksaimniecības un satiksmes radītais piesārņojums). Blīvi apdzīvotās vietās, kur notiek aktīva saimnieciskā darbība, veidojas vairāk vai mazāk pastāvīga piesārņota gaisa zona - visbiežāk šāds piesārņojums uzkrājas virs pilsētām.

Tīra gaisa sastāvā parasti ir 78% slāpekļa, 21% skābekļa un 1% citas gāzes.

Gaisa piesārņotājus galvenokārt klasificē kā gaisā suspendētās cietās daļiņas (putekļi, dūmi, migla, dūmaka), gāzveida piesārņotājus (gāzes, tvaiki), smakas un/vai smaržas. Gaisa piesārņojuma avoti var būt dabīgi (augsnes erozija, augi u.c.) un ar cilvēka darbību saistīti (gan stacionārie, gan mobilie), kā ķīmisko vielu emisijas no ražošanas uzņēmumiem, katlumājām, atkritumu sadedzināšanas vietām, transporta līdzekļiem.

Viens no lielākajiem gaisa piesārņojuma cēloņiem ir organiskā (fosilā kurināmā - ogļu, naftas, dabasgāzes utt.) kurināmā dedzināšana. Arī malkas dedzināšana rada piesārņojumu.

Auto izplūdes gāzes reaģējot ar gaisa piezemes slānī esošo ozonu, veido smogu.

Skābie lieti (nokrišņi) veidojas, ja lietus un cita veida nokrišņi gaisā reaģē dažādām piesārņotājvielām (sevišķi ar sēra un slāpekļa oksīdiem).

Turpinās pētījumi par gaisa piesārņojuma saistību ar astmas, alerģiskā rinīta, atopiskās ekzēmas biežuma pieaugumu, kā arī pētījumi par medikamentu lietošanas biežumu. Gaisa piesārņojums var palielināt...