Argumentēta eseja
Gaismas ietekme uz organismiem.
Es pastāstīšu par gaismas ietekmi. Domājot, ka gaisma neko vairāk nedod kā vienkāršu apgaismojumu, jūs maldāties. Tās ietekme uz organismiem ir ļoti daudzveidīga un dažāda, skatoties vēl uz ko tā darbojas. Ietekmē uz organismiem, tā var mainīt to izskatu un attīstību. Tagad apskatīsim divas iespējas : gaismas ietekme uz dzīvniekiem, gaismas ietekme uz augiem un fotosintēzes nodrošināšana.
Ietekmē uz dzīvniekiem tā var būt gan pozitīva, gan negatīva tāpat kā uz jebkuru organismu. Vairumam dzīvnieku tā ir redzamā gaisma, bet no tās arī daudzi izvairās, piemēram, pazemē mītošie. Tā arī ietekmē dzīvnieku uzvedību, bioloģiskos ritmus un migrāciju. Dzīvniekiem gaisma nodrošina arī fizisko labsajūtu un redzes sajūtas veidošanos.
Infrasarkanais starojums dzīvniekiem izstarojas kā ķermeņa siltums. Piemēram, čūskas izstaro šo starojumu un citi dzīvnieki to redz. Vēl viens svarīgs punkts ir tas, ka dzīvnieki uztver to kā siltumu un tad mainās organisma vielmaiņas intensitāte.
Gaisma uz dzīvniekiem iedarbojas ne tikai kā infrasarkanais starojums, bet vēl arī kā ultravioletais starojums. Tas iznīcina mikroorganismus, stimulē D vitamīna sintēzi, tonizē un uzlabo imūnsistēmas stāvokli, kā arī no negatīvās puses tas intensīvi izraisa mutāciju, ādas apdegumus un ādas vēzi...
Gaismas ietekme uz augiem ir vēl dažādāka. Piemēram, tā ir fotosintēze, fotonastija, fotoperiodisms un nepieciešamība pēc apgaismojuma intensitātes. Piemēram, pēc apgaismojuma intensitātes augi dalās 2 grupās – ēnmīļi un saulmīļi. Ēnmīļu lapas ir tumši zaļas – bagātas ar hlorofilu, tiem ir maz mehānisko audu, tāpēc lapas ir mīkstas un mazas. Toties saulmīļiem ir daudz mehānisko audu, tāpēc lapas tiem ir cietākas un lielākas. Tās ir klātas ar gaišiem matiņiem un pašas lapas ir gaišas vai bāli zaļas.
Fotoperiodiskums ir gaismas un tumsas attiecība diennaktī, tas regulē augu dzīvības norises. Šeit augu iedalās garo, īso un neitrālo dienu augi. Garo dienas augiem attīstībai nepieciešams vairāk par 12 stundu gaismas periods, piem., tādām kā vijolītēm un zemenēm. Īsajiem dienas augiem attīstībai nepieciešams tumsas periods vairāk par 12 stundām, tie ir kāposti un redīsi. Toties neitrālajiem augiem nakts garums neietekmē attīstību un ziedēšanu, piem., pupiņām un tomātiem.
Fotonastijas ir augu reaģēšana uz gaismu, mainoties apgaismojumam. Tas nozīmē, ka augiem ir svarīgi dienas gaismas maiņa, skatoties kad puķes atvērsies vai aizvērsies. Piemēram, cigoriņu ziedi atveras no rīta un aizveras vakarā, naktssveces ziedi atveras vakarā un aizveras no rīta, bet zaķskābenēm vakarā sakļaujas lapiņas.
Fototropisms ir augu tiekšanās gaismas virzienā. Pārsvarā visi augi tiecas uz gaismu un tie arī aug gaismas virzienā, to sauc arī par pozitīvo fototropismu.
Fotozintēze ir organisko vielu un skābekļa veidošana. Augu sūnas satur hlorofilu.
Mans secinājums ir par visu šo, ka gaisma ir vajadzīga pilnīgi katram organismam, tā attīstībai. Gaisma to dzīvē spēlē ļoti lielu lomu, bez gaismas daži pat nevarētu izdzīvot, nevarētu baroties, dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un vairoties. Gaisma mūsu dzīvē dod lielu ietekmi.
