Gaiss - dispersa sistēma

Lai dzīvotu, cilvēkam ir nepieciešams gaiss, lai būtu vesels, - tīrs gaiss. Gaiss, ko ieelpojam, ietekmē mūsu veselību. Vai ikdienā mēs aizdomājamies par to, cik tas ir piesārņots un cik ļoti tas atstāj iespaidu uz mūsu ikdienas dzīvi? Gaisu ap mums palīdz attīrīt speciāli gaisa filtri.

Gaiss ir diezgan sarežģīts gāzu kopums, kura raksturošanā būtiski parametri ir tādas gaisa īpašības kā temperatūra, spiediens, blīvums, mitrums, cieto daļiņu un mikroorganismu sastāvs. Izpētot gaisu, ir konstatēts, ka skābekļa molekulas spēj uzlabot tā sastāvu. Pat visniecīgākās izmaiņas dod pārsteidzošu rezultātu.

Gaiss ir zemeslodi aptverošs, izplatījuma virzienā retināts gāzu maisījums. Pēc katriem pieciem kilometriem gaisa blīvums samazinās divas reizes, tādēļ 40 kilometru augstumā gaisa blīvums ir tikai 1% no sākotnējā. Normāla atmosfēras gaisa sastāvā ir 78.1% slāpekļa, 20.9% skābekļa un 0.9% argona. Atlikušie 0.1% sastāv no oglekļa dioksīda, neona, hēlija, metāna, kriptona, ūdeņraža, slāpekļa oksidula (smieklu gāze), oglekļa monoksīda, ksenona, ozona, slāpekļa oksīda, sēra dioksīda, amonjaka u.c.

Skābeklis ir svarīgākā gāze dzīvības procesiem, un tā daudzumam gaisā jābūt vismaz 16%. Pateicoties gaisam, debesis ir skaisti zilas, jo gaisa gāzu molekulas izkliedē zilas krāsas gaismu vairāk par citām krāsām. Tādēļ debesis izskatās zilas, lai arī izplatījums aiz tām ir melns.

Viens no lielākajiem gaisa piesārņojuma cēloņiem ir organiskā (fosilā kurināmā - ogļu, naftas, dabasgāzes utt.) kurināmā dedzināšana. Arī malkas dedzināšana rada piesārņojumu. Auto izplūdes gāzes reaģējot ar gaisa piezemes slānī esošo ozonu, veido smogu.

Gaisā cietās daļiņas ir atmosfēras aerosols, ko veido dažāda izmēra cietas daļiņas un/ vai pilieni. Dabīgo cieto daļiņu...