Saturs
Ievads3. lp.
Galda klāšana4. lp.
Galda piederumu lietošana5. lp.
Galda klājums auksto uzkodu pasniegšanai8. lp.
Galda klājums karsto uzkodu pasniegšanai8. lp.
Galda klājums otrā ēdiena pasniegšanai9. lp.
Galda klājums deserta pasniegšanai9. p.
Galda klājums kafijas galdam10. lp.
Uzvedība pie galda11. lp.
10 padomi pie galda13. lp.
Secinājumi14. lp.
Izmantotā literatūra15. lp.
Galda kultūra ir ne tikai galda klāšana un ēdienu pasniegšana, bet arī prasme uzvesties pie galda. Ātro uzkodu un neveselīgas pārtikas laikmetā esam aizmirsuši par pavisam vienkāršām galda etiķetes normām. Tās jau, protams, šajā steidzīgajā laikmetā vienmēr ievērot nebūtu iespējams, taču svētku reizēs būtu patīkami pašiem sev radīt svētku noskaņojumu pie galda.
Katram var gadīties nonākt kādā svinīgā pasākumā ar svinīgi un galda kultūrai atbilstoši klātu galdu, tādēļ katram būtu jāzina vismaz elementārākās galda kultūras un etiķetes normas un prasības. Šādu lietu nezināšana var radīt neveiklības un nemākulības sajūtu esot kādā pasākumā ar cilvēkiem, kuriem šīs lietas ir pašsaprotamas un dabiskas.
Galvenokārt tas būtu jāzina pašam priekš sevis, lai arī kādreiz savā dzīvē varētu radīt un izbaudīt svinīguma un skaistuma mirkļus.
Galda klāšana
Ja ikdienā ēdienu pasniedz jau sadalītus porcijās, tad uz galda novieto tikai nepieciešamos galda piederumus un glāzi ūdenim.
Viens no pusdienās paredzētajiem ēdieniem ir zupa. Visu veidu zupu pasniegšanai tu vari izmantot zupas šķīvjus. Karoti novieto šķīvja labajā pusē. Ja pie zupas atsevišķi pasniedz kādas piedevas, tad piedevu šķīvi novieto pa kreisi no zupas šķīvja.
Otrajam ēdienam izmanto lēzeno pusdienu šķīvi. Tāpat kā brokastu klājumā, šķīvja labajā pusē liek nazi, bet kreisajā – dakšiņu. Izkārtojot galda piederumus visiem pusdienu ēdieniem, nazi novieto starp šķīvi un zupas karoti. Pie otrā ēdiena salātus parasti pasniedz kopējā traukā – salātu bļodā vai salātu traukā. Atsevišķā bļodā var pasniegt salātu mērci.
Arī ikdienas maltītē var piedāvāt saldos ēdienus. Neaizmirsti arī par papīra salvetēm, ja vien tās uz galda jau neatrodas salvešu turētājā!
Galda rotāšanai var izmantot ziedus, kas sakārtoti zemās vāzēs, un sveces. Pirms rotājam ēdienu ar ziediem, jāzina, vai tie nav kaitīgi veselībai.
Kas dara maltīti estētiski pieņemamu?
•Higiēniski ēdiena sagatavošanas apstākļi,
•Patīkama maltītes telpa,
•Tīra galda virsma,
•Glīti trauki,
•Rūpība galda klājumā,
•Vienkāršs, tīkams ēdienu izkārtojums,
•Attiecīgam ēdienam raksturīga smarža, garša un pasniegšanas veids,
•Galdabiedru estētiskā uzvedība.
Atslēga skaisti klātam galdam ir pārdomātā visu galda priekšmetu izvēlē, un tie trauki, galda rīki, tekstilijas un dekoratīvie priekšmeti. Ja tie pārstāv dažādus stilus, laikmetus, ar tiem grūti veidot vienotu klājumu.
Dakšiņa jātur kreisajā roka, nazis - labajā. Sagriežot ēdienu uz šķīvja, dakšiņa jātur slīpi, bet ne vertikāli, turot to saujā. Maltas gaļas ēdienus, dārzājus un zivis ar nazi negriež, bet sasmalcina ar dakšiņu. Ar nazi palīdz kumosu uzbīdīt uz dakšiņas. Cepeti, karbonādi, šniceli, putnus u.c. nogriež no gabala pa kumosam, nevis sagriež visu uzreiz. Nogriezto kumosu apēd un tad griež nākamo.Ja vēlas paņemt glāzi vai maizi, tad nazis jānoliek uz šķīvja, bet ne uz galdauta. Ēšanu beidzot, nazis un dakšiņa, ka arī karote jāatstāj uz šķīvja ar spaliem uz labo pusi. Karote jātur viegli pirkstos un pie lupām jāceļ ieslīpi, nevis ar karotes galu. Nedrīkst piesmelt pārāk pilnu karoti, lai zupa nelītu atpakaļ šķīvī. No kopējā trauka nekad nedrīkst ņemt ar savu dakšiņu vai karoti un raust pāri trauka malai. Saldos ēdienus ēd ar deserta karoti vai tējkaroti. Ēdot kompotu, kauliņus no augļiem un ogām atdala ar karotes palīdzību, kauliņus liek uz šķīvja, uz kura ir novietots saldā ēdiena trauks. Tējkaroti noliek uz šķīvīša, uz kura novietots kompota trauciņš.
Viesos iešana un viesu uzņemšana ir cilvēku veselīga dzīvesveida sastāvdaļa. Taču labas uzvedības iemaņas jāmācas jau no bērnības. Mājas viesības parasti katrs lieto tikai vienu nazi un dakšiņu. Rīkojot viesības, katra atsevišķa gadījuma (vārda diena, dzimšanas diena, skolas izlaidums) jau iepriekš jāpadomā par viesu uzņemšanu, pacienāšanu un visu viesību norisi. Jāielūdz tikai tik daudz viesu, cik atļauj telpa. Viesi jāielūdz savlaicīgi, vismaz 2-3 dienas iepriekš. ielūdzot jāmin ierāšanas laiks un iemesls, kādam gadījumam par godu viesības tiek rīkotas. Viesību ielūguma var uzrādīt ari viesību veidu (kafija, tēja, pusdienas, vakariņas). Viesību sākumam atkarība no to rakstura ir šāds vispārpieņemts laiks:
• pulksten 14-19 - pusdienas,
• pulksten 17 - pēcpusdienas tēja vai kafija,
• pulksten 20 - vakariņas.
Atkarībā no viesību veida jāizvēlas attiecīgi ēdieni un dzērieni, tāpat arī atbilstoši trauki un galda piederumi. Ēdienu izvēle ir atkarīga no
• izdevumu apjoma,
• gadalaika, kad viesības notiek,
• ēdienu sagatavošanas apstākļiem.
Pavasarī ikvienam labi garšo svaigi gurķi, tomāti un citi pavasarī ienākušies dārzeņi, rudenī, ziemā - mājputnu vai cūkas cepetis. Ēdieniem jābūt garšīgiem, izskatīgiem, glīti sakārtotiem traukos un rotātiem. Noteikti pienācīga vieta jāierāda dažāda veida salātiem. Labāk, lai ēdienu ir mazāk, bet tie ir garšīgi un glīti salikti galda, nekā daudz un pavirši sagatavoti. Laikus jādomā par viesību sagatavošanas darbu sadali, lai nerastos sastrēgums, bet varētu visu padarīt savlaicīgi. Precizitāte jāievēro gan ciemiņiem, gan arī viesību rīkotājiem. Sagaidot viesus, visiem darbiem, kas saistīti ar viesību rīkošanu, jābūt izdarītiem, t. i, virtuvei sakārtotai, istabai iztīrītai un izvēdinātai, ēdieniem sagatavotiem, galdam uzklātam un viesību rīkotājiem sapostiem svētku tērpos. Viesību rīkotāju pienākums ir sagaidīt viesus, palīdzēt viņiem novilkt un novietot virsdrēbes. Kad viesi iepazinušies, var tūlīt aicināt pie galda vai atļaut nedaudz aprunāties un tad aicināt pie galda.
Pusdienu un vakariņu galda klāšanai parasti lieto baltu, retāk krāsainu galdautu. Krāsains galdauts jāsaskaņo ar trauku krasu. Galdauti, kas izstrādāti dažādas rokdarbu tehnikas, piemēroti tējas vai kafijas galda klāšanai. Galdautam labi jāapsedz galds, jābūt nevainojami tīram, kārtīgi izgludinātam, salocītam, lai, uzklājot to uz galda, locījumu vietas būtu redzamas.
Galdauta vieta var izmantot sedziņas. To ieteicams darīt tikai tad, ja galds ir ar spožu, pulētu virsmu.
Salvetēm pirmām kārtām ir praktiska un tikai pēc tam dekoratīva nozīme - tas pasargā apģērbu no traipiem, drupatām. Tās var būt vienā krāsā ar galdautu vai tam pieskaņotā krāsā. Salvešu locījumam jābūt glītam un ērtam, lai tās varētu viegli atritināt. Salvešu saturēšanai noder dažādu materiālu gredzeni. Ja nav auduma salvešu, var lietot arī papīra salvetes.
Kad trauki novietoti, uz galda liek ziedus, zaļumus, kas sakārtoti vāzēs vai trauciņos. Lielas, augstas vāzes salikti ziedi traucē, aizsedz pretimsēdētājus. Dekoratīvi izskatās augļu vāzēs salikti dažādi augli.
Prasmīgi izgatavotas galda kartes
• padara sēšanos pie galda interesantu,
• palīdz pārvarēt oficiālo vēsumu,
• ļauj katram pašam uzmeklēt savu vietu.
Galda klāšanā visplašāk lieto porcelāna vai fajansa traukus. Fajansa trauki ir mazāk izturīgi nekā porcelāna trauki, toties tie ir lētāki. Ieteicams izmantot servīzes, jo tajās ir visi galda klāšanai nepieciešamie priekšmeti. Galdu grezno stikla un kristāla trauki. Tajos pasniedz salātus, augļus, saldos ēdienus, konfektes.
Galda klāšanā var izmantot ari māla traukus: kafijas un tējas servīzes, šķīvjus un bļodas dažādiem latviešu ēdieniem.
Pusdienām nepieciešami dziļie šķīvji vai buljona tases ar apakštasēm, lēzenie gaļas, zivju, dārzeņu šķīvji, maizes šķīvīši, lēzenie un dziļie saldo ēdienu šķīvji. Brokastīm un vakariņām nepieciešami lēzenie uzkožamo šķīvji, tējas vai kafijas tasītes ar apakštasītēm. Bez tā nepieciešami trauki ēdieniem: zupas bļodas, cepešu zivju bļodas (lēzenas, ovālas), bļodas sautētiem gaļas dārzeņu ēdieniem (dziļas, apaļas), mērces trauki, salati trauki (dziļi, četrstūraini), saldo ēdienu bļodas (lēzenas vai dziļas, apaļas vai ovālas), uzgriežamo trauki (lēzeni, iegareni), sviesta, siera, ievārījuma, cukura, garšvielu trauciņi, tējas un kafijas kannas, piena krūzes, krējuma trauciņi un augļu vāzes. Pusdienu galda klājums atkarīgs no tā, cik ēdienu paredzēts pasniegt. Ēdienu var pasniegt divējādi. Mazās viesībās traukos sakārtotus ēdienus uzliek galdā, lai viesi paši sevi apkalpo, pasniedz ēdienus cits citam. Lielākās viesībās nes apkārt, piedāvājot tos no kreisās puses, lai ar labo roku ēdienu varētu ērti paņemt. Traukus uzlieku un noņem sēdētājam no labās puses. Buljonu pasniedz ielietu tasēs.
Uz galda vienmēr jābūt gan individuāli, gan kopīgi lietojamiem galda piederumiem. Individuāli lietojamos piederumus saliek noteikta kartība pie katras personas šķīvja. Kopīgi lietojamos galda piederumus izmanto ēdienu, kulinārijas un konditorejas izstrādājumu paņemšanai no kopīgajiem traukiem. Šim nolūkam lieto salātu, mērču, piedevu karotes, cepešu nažus un dakšiņas, dakšiņas aukstajām gaļas un zivju uzkodām. citronu dakšiņas, šprotu dakšiņas, cukura karotes, kūku un tortu lāpstiņas, ievārījumu karotes, cukura standziņas. Kanapē maizīšu un sīku uzkodu paņemšanai izmanto plastmasas dakšiņas vai irbulīšus.
Klājot kafijas un tējas galdu, pretī katrai vietai dažu centimetrus no galda malas liek maizes šķīvīti. Pa labi no tā nedaudz tālāk no galda malas novieto kafijas tasīti ar apakštasīti. Tasītes osiņa jāpagriež pa labi un tējkarote uz apakštasītes jānoliek paralēli osiņai. maizes šķīvīša labajā pusē liek kūku dakšiņu. Salveti (vienkārši salocītu) novieto uz maizes šķīvīša vai blakus tam kreisajā puse. Ja paredzēts pasniegt lielākas sviestmaizes, tad katram viesim galda liek auksto uzkodu šķīvi (maizes šķīvīša vieta), bet tam labajā pusē - auksto uzkodu nazi, kreisajā puse - auksto uzkodu dakšiņu. jo šādas sviestmaizes ēd ar nazi un dakšiņu.
Auksto galdu viesiem klāj parasti svētku vakariņās. Galdu klājot, jāievēro, ka pretī katrai vietai liek auksto uzkodu (brokastu) šķīvi, no tā pa kreisi - maizes šķīvja kreisajā puse liek dakšiņu ar zariem uz augšu, bet labajā pusē – nazi ar asmeni pret šķīvi. Aiz šķīvja nedaudz pa labi novieto atspirdzinoša dzēriena glāzi.
Pedantiski klāts galds izskatās auksts un bezpersonisks. To var atdzīvināt ar rotājuma elementiem. Tiem jāizceļ attiecīgo viesību raksturs un jābūt saskaņotiem ar galda veļu un traukiem. Visbiežāk rotāšanai izmanto ziedus. Sveces galda rotāšanai lieto galvenokārt vakaros, jo tās, viesībām sākoties, noteikti jāaizdedzina. Svinīgos gadījumos izmanto baltas, slaidas sveces. Arī svečturim jābūt saskaņotam ar traukiem. Rotaļlietas kā rotājumus izmanto bērnu viesībās. Katrā mājā ir savas ieražas viesību rīkošanai, savas tradīcijas un iemīļoti ēdieni.
1.Auksto uzkodu šķīvis 2. Pusdienu nazis un dakša 3. Karsto uzkodu nazis un dakša 4. Auksto uzkodu nazis un dakša 5. Maizes šķīvīši un nazis 6. Deserta karotīte 7. Deserta dakša 8. Dzērienu glāze 9. Sarkanvīna glāze 10. Salvete 11.Baltvīna glāze
Galda klājums karsto uzkodu pasniegšanai
1. Karsto uzkodu šķīvis 2. Pusdienu nazis un dakša3. Karsto uzkodu nazis un dakša 5. Maizes šķīvīši un nazis 6. Deserta karotīte 7. Deserta dakša 8. Dzērienu glāze 9. Baltvīna glāze 11. Sarkanvīna glāze
Galda klājums otrā ēdiena pasniegšanai
1.Otrā ēdiena šķīvis 2. Pusdienu nazis un dakša 5. Maizes šķīvīši un nazis 6. Deserta karotīte 7. Deserta dakša 8. Dzērienu glāze 9. Sarkanvīna glāze 11. Baltvīna glāze
Galda klājums pirms deserta pasniegšanas
6. Deserta karotīte 7. Deserta dakša 11. Baltvīna glāze 12. Deserta šķīvis
1. Kūku šķīvis 2. Salvete 3. Kūku dakšiņa 4. Kafijas tasīte ar apakštasīti un karoti 5. Kafijas kanna 6. Cukura trauks 7. Krējuma trauks
Lai cilvēka ārējais veidols atbilstu viņa iekšējai kultūrai un izglītībai, jāievēro zināmas sadzīves normas, etiķete. Cilvēks nepiedzimst ar šīm iemaņām, tādas izveidojas palēnām, pakāpeniski. Ēšanas kultūra ir pirmā, kas iemācāma bērnam, tiklīdz viņš sāk lietot karoti.
Uzvedības kultūra raksturo katru cilvēku atsevišķi un tautu kopumā. Prast uzvesties pie galda nozīme zināt, kādam nolūkam domāti trauki un galda piederumi, ka arī mācēt ar tiem rīkoties. Pie galda jāsēž tā, lai būtu ērti gan pašam, gan blakussēdētājam. Elkoņus uz galda neliek, krēslā neatgāžas un ar rokām plaši nežestikulē. Apsēžoties pie galda, vispirms paņem salocīto auduma salveti, atritina to un uzklāj uz ceļiem .Ēšanas laikā salveti izmanto pirkstu un lūpu noslaucīšanai, viegli piespiežot pie tām. Ēdot jāizmanto galda piederumi, kas noteikta kartība novietoti šķīvim abās pusēs. Jāatceras, ka pirmos jāsāk lietot tos galda piederumus, kas atrodas tālāk no šķīvja. Zupas ēd ar ēdamkaroti vai deserta karoti atkarība no tā, kādā šķīvī zupa pasniegta (lielajā dziļajā vai mazajā dziļajā zupas šķīvī). Buljonu pasniedz krūze ar vienu vai divām osiņām. Ja buljons ir loti karsts, to ēd ar karoti. Ja ēšanas laika nazis vai dakšiņa jānoliek, lai paņemtu maizi vai dzēriena glāzi, tad tos noliek uz šķīvja tā, ka tie turēti - nazi ar rokturi pa labi, dakšiņu - pa kreisi. Nazi ēšanas laika izmanto ēdiena sagriešanai un kumosu uzbīdīšanai uz dakšiņas. Vairākus ēdienus ar nazi vispār negriez, piemēram, vārītus kartupeļus un citas saknes, omleti, maltas gaļas izstrādājumus u.c. Tos sīkāk sadala ar dakšiņu, bet nazi izmanto tikai kumosu uzbīdīšanai uz dakšiņas. Mājputnu ēdienus ēd ar pusdienu nazi un dakšiņu. Sīkākus kauliņus, kā arī tos kauliņus, no kuriem atdalīta lielākā daļa mīkstuma, atjauts ēdot ņemt pirkstos. Otrajiem zivju ēdieniem paredzēti īpaši galda piederumi. Maizi, pīrādziņus, smalkmaizītes no kopēja trauka ņem ar pirkstiem. Saldos ēdienus ēd ar deserta karoti vai tējkaroti. Mīkstās kūkas un tortes ēd ar tējkaroti vai kūku dakšiņu, bet cietas kūkas - ar kūku dakšiņu vai turot pirkstos. Ēdot kompotu, kauliņus no ogām un augļiem ar karotes palīdzību noliek uz šķīvīša, uz kura novietots kompota trauciņš. Dzerot kafiju vai teju, jāatceras, ka tējkarote domāta cukura izmaisīšanai, tādēļ pēc cukura izšķīdināšanas noteikti jāizņem no krūzītes un jāuzliek uz apakštasītes. Ēdieni no kopējiem traukiem jāņem ar klāt pieliktiem galda piederumiem. Pēc ēšanas auduma salveti salocītu noliek pie šķīvja kreisajā pusē. Galda kultūra ietver sevī prasmi uzklāt galdu dažādiem gadījumiem, pasniegt ēdienus, ēst piedāvātos ēdienus, uzvesties pie galda, ka arī ievērot savstarpējo cieņu pret galda biedriem. Viens no galda kultūras pamatlikumiem ir zināt, kādam nolūkam domāti trauki un galda piederumi, un mācēt ar tiem rīkoties.
Gadās, ka pie grezni klāta galda cilvēks apjūk un nezina, ko iesākt ar retāk sastopamiem galda piederumiem. Ēdienus galdā pasniedz noteikta secībā. Uz galda atbilstoši ēdienu secībai noteikta kartībā tiek izvietoti galda piederumi. Sākot ēst, vispirms jālieto galda piederumi, kas novietoti tālāk no šķīvja.
Ēšanu beidzot, nazis, dakšiņa vai karote jāatstāj uz šķīvja ar spalu uz labo pusi, lai tie būtu ērti novācami. Tā paša iemesla dēļ galda piederumus nedrīkst atstāt sakrustotus vai iespraustus vienu otrā. Maltītei biedzoties, namatēvs vai namamāte pirmie dod zīmi piecelties. Pieceļoties, servjeti no klēpja novieto atpakaļ uz galda šķīvja labajā pusē un pateicoties viegli palokās pret namamāti, un tad pastumj krēslu līdz atzveltnei zem galda. Pēc tam viesiem no ēdamistabas jāpārvietojas uz blakus telpām un jānododas kādai ierosinātai nodarbošanai vai arī vispārējai saviesīgai sadzīvei.
Maisot tēju vai kafiju, tējkaroti nedrīkst skandināt gar trauka malām. Pēc izmaisīšanas tējkaroti novieto uz apakštasītes, to nedrīkst atstāt tasītē. Dzēriena papildināšanai kafijas vai tējas tases pasniedz ar visu apakštasīti un tējkaroti. Ja saldajam ēdienam paredzēti divi rīki - dakšiņa un deserta karote -, tos lieto abus. Ar dakšiņu kumosu dala, ar karoti kumosu un mērci ēd.
Karote jātur pareizi un jāpaceļ pie mutes mazliet ieslīpi ar malu, bet nekad ar pašu galu. Ja zupa ir karsta, tad, viegli maisot, jāpagaida, līdz tā atdziest. Karoti nedrīkst piesmelt arī pārāk pilnu, jo tad zupa līs atpakaļ šķīvī. Savukārt pirms celt dzēriena glāzi pie mutes, ar salveti noslauka lūpas, lai uz glāzes nepaliktu taukaini traipi. Ja glāze apgāžas vai nokrīt un saplīst, jāpalūdz salvete šķidruma saslaucīšanai vai jauna glāze.
Nepieklājīgi ir paņemt vairāk, kā var apēst, un tad uz šķīvja atstāt neapēstu ēdienu. Tāpēc nepazīstamus ēdienus uzliek maz, nogaršo un, ja garšo, uzliek papildus porciju. Asakas, kauliņus, čaumalas vai miziņas, ja priekš tiem uz galda nav uzlikti atsevišķi šķīvīši, ēdot jāliek uz sava šķīvja malas (no lūpām tos paņem ar dakšiņu vai karotīti). Pie galda ēdot, nekad nedrīkst sniegties tālu pāri galdam pēc kāda vēlamā ēdiena. Šajā gadījumā jālūdz blakussēdētāju, lai to pasniedz. Jābūt uzmanīgam arī pret saviem līdzās sēdētājiem, piedāvājot pasniegt tos ēdienus, kas atrodas tālu no viņiem.
Nav vēlama mēma nodošanās ēšanai vai arī pārāk skaļa čalošana, pie kam jāsargājas daudz un stipri runāt ar pilnu muti. Ēst ar pilnu muti vai lieliem kumosiem vispār nedrīkst, jo tas ir neestētiski. Šajā gadījumā var rasties arī neveiklas situācijas, kad kāds jūs negaidot uzrunās, bet jūs pilnās mutes dēļ nevarēsiet tūliņ pienācīgi atbildēt. Sarunām pie galda vajadzētu būt interesantām, jautrām un ne pārāk sakļām. Par labāko sarunas formu pie galda tiek uzskatīta sarna jautājumu un atbilžu veidā. Jāuzmanās, lai ar kādu joku neaizskartu klātesošos.
Vienam blakussēdētājam pievērst lielu uzmanību, bet ar otru pat nemaz neievērot arī nav pieklājīgi. Tas neliecina par labu un sabiedrisku uzvešanos. Galda runu laikā tās mierīgi jāuzklausa, pārtraucot ēšanu un sarunas ar kaimiņiem vai pretī sēdošajiem. Ir nepieklājīgi bez sevišķi svarīgas vajadzības ēšanas laikā piecelties no galda, bet, ja tas tomēr nepieciešams, noteikti jāatvainojas blakussēdētājiem.
10 padomi pie galda:
Ja nezini, kā ēdiens jāēd vai kā jālieto kāds uzliktais trauks, tad nesteidzies. Pagaidi un apskaties, kā citi to darīs.
Esi uzmanīgs ar sinepēm, mārrutkiem un citām asām garšvielām.
Pie galda nedrīkst uzvesties tā, it kā būtu ļoti izsalcis.
Nedrīkst ēst ļoti ātri vai pārāk lēni.
Zivi ēdot, ieteicams nerunāt. Pretējā gadījumā rīklē var ieķerties asakas.
Ja zemē nokrīt dakšiņa vai nazis, tad liec, lai to paceļ apkalpotājs un nomaina pret tīru.
Ievēro atšķirību starp ēdieniem. Piemēram, no kaviāra nedrīkst ņemt tikpat daudz kā no skābētiem kāpostiem.
Ja zupā atrod matu, klusi to izņem un novieto uz šķīvja malas vai kur citur, lai pārējiem viesiem nebojātu ēstgribu.
Neliec kabatā augļus un cepumus.
Neatstāj ēdienu uz šķīvja.
Ikdienas steigā aizmirstam par galda kultūras un galda etiķetes normām. Galvenais ir ātri un ērti paēst, taču ir zudis estētiskais un kulturālais ēšanas procesā. Ikdienā iespējams tas nebūtu tik ļoti nepieciešams, taču vienmēr var gadīties nokļūt kādā vietā, kur šī galda etiķete tiek ievērota. Tādēļ ir vērts zināt šīs lietas par pareizu uzvedību pie galda un galda klājumu un piederumiem, lai zinātu kā uzvesties un ko izmantot sēžot pie svinīga galda. Protams, galda klāšanu derētu zināt katram arī gadījumam, ja kādreiz izlemtu pats sarīkot kādu svinīgu pasākumu ar svinīgi klātu galdu. Šo galda klājumu veidu ir ļoti daudz. Tas viss ir atkarīgs gan no vietas, gan no laika, gan no pasākuma veida. Taču zinot kaut vai nedaudz un pašus pamatus, var ar šīm situācijām viegli tikt galā. Jo visiem taču ir zināms, ka viss tiek atvasināts no pamatiem.
Uzvedības kultūra raksturo katru cilvēku atsevišķi un tautu kopumā. Prast uzvesties pie galda nozīme zināt, kādam nolūkam domāti trauki un galda piederumi, ka arī mācēt ar tiem rīkoties. Ja kādreiz nezini, ko darīt vai kā rīkoties, ir jāpavēro, ko dara citi un jāseko citu piemēram.
Šo tēmu izvēlējos tādēļ, ka galda etiķete man liekas ir jāzina katram. Jo nonākot situācijā, kad būtu lietderīgi to zināt, un to nezināt, var rasties neveikla situācija. Pareizi uzvedoties pie galda, cilvēks parāda savu iekšējo kultūru un rada patīkamu iespaidu par sevi.
Kad man pirmo reizi tika sniegta informācija par galda un uzvedības kultūru, sapratu, ka tā līdz tam man ir bijusi sveša tēma. Informācija likās saistoša un labprāt to uzņēmu un nonākot situācijā, kur varēju izmantot un parādīt šīs savas zināšanas jutos iederīga starp apkārtējiem un biju apmierināta, ka man ir bijusi iespēja iepazīties ar šo galda kultūras un ētikas pielietošanu.
Šī tēma mūsdienās ir aktuāla, jo retais zina par šīm ētikas normām pie galda. Mūsdienās ir ierasts paēst Mc’donalds vai kādā citā ēstuvē, ēdienu uz mājām nopirkt jau gatavā veidā un tikai uzsildīt, nemaz nerunājot par to, ka mājās varētu tikt uzklāts galds. Taču domāju katram vismaz reizi nākas nokļūt situācijā, kurā nākas izmantot galda kultūras estētiskās normas pie galda vai apmeklējot kādas kāzas, firmas jubilejas pasākumus vai citas svinības.
Tieši tādēļ esmu izvēlējusies šo tēmu, jo man tā šķiet aktuāla un pietiekami nepieciešama katram cilvēkam, kas domā gan par savu iekšējo, gan par ārējo kultūru.
Izmantotā literatūra:
•Dace Rieksta: „Mājturība”
•R. Goloburda, D. Kārkliņa, I. Skrupskis, I. Zeibote: „Mājturības pamati” – Zvaigzne ABC 1998
•Aina Kļaviņa: „Cienasts” – Jumava 2003
•M. Kulakova, M. Marksa; V. Sīviņa, J. Kreicbergs: „Mājturība 6. klasei” – Zvaigzne ABC 2004
•M. Kulakova, M. Marksa; V. Sīviņa, J. Kreicbergs, M. Stare: „Mājturība 5. klasei” – Zvaigzne ABC 2002
