Garšaugu daudzveidība

Mājas virtuvē mēs garšaugus lietojam diezgan ierobežotā daudzumā, bet sabiedriskās ēdināšanas iestādēs pat pavisam maz. Garšaugu trūkst, patērētājs tos nevar nopirkt veikalā pārstrādātā veidā. Mūsu zemē nav organizēta garšaugu audzēšana, nav attīstīta rūpnieciska pārstrādāšana. Tāpēc jo aktuālāka ir garšaugu audzēšana jaunsaimniecībās, nomas un rentes saimniecībās. Garšaugus var audzēt katrā mazdārziņā. Daļu garšaugu, piemēram, lupstāju, estragonu, pētersīļu, seleriju, izopa, gurķu mētras audzēšanu un kopšanu var pat mehanizēt. Garšvielu pulvera, pastas u.c. ražošana var būt ekonomiski izdevīga pat dārzeņu audzēšanas saimniecībām.

Vietas izvēle. Garšaugu audzēšanai piemērotas saulainas, no valdošiem vējiem aizsargātas, trūdvielām bagātas augsnes. Vislabāk tos audzēt pēc tādām kultūrām, kuras saņēmušas organisko mēslojumu. Garšaugi labi aug vieglās smilšmāla augsnēs (pH 6,5 7,0). Mazāk piemērotas ir kūdras augsnes, jo tās lēnāk iesilst, ir vēsākas, garšaugi tajās lēni attīstās. Ziedēt sāk vasaras nogalē. Bet vasaras nogalē bieži ir nokrišņi, tāpēc grūti ievākt ēteriskām eļļām bagātus garšaugus. Mazāk piemērotas ir arī mazās māla augsnes, it sevišķi sakņu pētersīļu, seleriju un lupstāju audzēšanai, jo šajās augsnēs sakne veidojas ļoti žuburaina ar daudzām sīkām sānsaknēm, un tāda produkcija ir mazāk kvalitatīva. Tāpat mazāk piemērotas ir augsnes ar augstu gruntsūdeni. Tādās augsnēs jāveido paaugstinātas dobes vai vagas.

Augsnes sagatavošana un mēslošana. Augsne garšaugu audzēšanai sagatavojama rudenī. Lielākas platības apstrādā, lietojot traktorvilkmes arklus, bet mazās platībās augsni uzrok ar dārza lāpstu. Augsni cenšas sastrādāt, lai tā būtu irdena 27 30 cm dziļi. Reizē ar augsnes sastrādāšanu iestrādā arī trūdvielām bagātu mēslojumu. Garšaugiem vispiemērotākie ir satrūdējuši kūtsmēsli, velēnu vai lapu trūdzeme. Atkarībā no augsnes trūdvielu satura orientējošās satrūdējušo kūtsmēslu devas varētu būt 10 15 kg/m2. Vieglu smilts augšņu ielabošanai var iestrādāt mālu vai neitralizētu, ar barības vielām bagātinātu kūdru. Parasti lieto pakaišu kūdru, kurai vispirms neitralizē skābumu. Ja kūdrai skābums ir pH 4,5 5,0 robežās, pievieno 4 6 kg/m3 krīta, vienmērīgi izjaucot, un tad pievieno 2 kg/m3 kompleksā minerālmēslojuma. Šādi sagatavotas, bagātinātas pakaišu kūdras devas ir 15 20 kg/m2. bagātināto pakaišu kūdru smilts augsnē iestrādā pavasarī 5 10 dienas pirms garšaugu sējas vai stādīšanas.

Dēstu audzēšana. Garšaugu sēklas dīgs lēni, dīgsti ir sīki, pēc stādīšanas attīstās lēni, nespēj cieši cīnīties ar nezālēm. Tādēļ ieteicams audzēt dēstus. Dēsta audzēšana ir ļoti svarīga tad, ja vēlas iegūt sēklas, jo ar dēstu iestādītie augi agrāk sāk ziedēt un savlaicīgi nogatavina sēklas. Dēstu audzēšanai iekārto vienslīpuma lecekti. Lecekts apjoms atkarīgs no dēstu daudzuma. Der atcerēties, ka 1 m2 platībā var izaudzēt 200 220 dēstus. Mazdārziņu vajadzībām lecekti gatavo ar 3 4 logiem, tā varētu būt 1,5 m plata un 3,20 4,28 m gara. Lecekts sānu un galu sienu ierobežošanai izmanto 3 5 cm biezus un 15 20 cm platus dēļus. Lai palielinātu lecekšu koka daļu izturību, tās pirms iebūvēšanas apstrādā ar antiseptiskām vielām parasti iegremdē 3% nātrija fluorīda šķīdumā. Konservējošo vielu var uztriept uz koka virsmas. Tas jādara 2 3 reizes ar 2 4 stundu pārtraukumu. Gatavojot lecekšu ietvarus, iekšējos stūros pienaglo 3×5 cm klucīšus, lai to iekšējie gali būtu par 5 cm garāki par lecekts sānu apmali. Pēc tam sagatavoto ietvaru var iespiest augsnē. Lecekts ietvaru novieto rietumu austrumu virzienā, apakšējo malu iespiež augsnē, lai ietvara slīpums būtu 8 10 grādi pret dienvidiem. Tā iegūst vajadzīgo slīpumu, kas nepieciešams, lai saule lecekti labāk sasildītu. Lecekts nosegšanai izmanto iestiklotus standarta (106×160 cm) loga rāmjus. Stikla vietā var