Garšvielas: veidi un pielietojums kulinārijā

Garšvielu lietošana padara interesantus ne tikai vienas ģimenes vai restorāna ēdienus, bet nosaka arī dažādu tautu virtuves tradīcijas. Turklāt, zinot, ka prasmīgi izmantotas garšvielas labvēlīgi ietekmē kuņģa un zarnu, aknu un nieru darbību, asinsspiedienu, vielmaiņu un iedarbojas dezinficējoši, ir grūti pārvērtēt šo augu nozīmi. Taču pats galvenais – varbūt garšvielas var pamodināt mūsos snaudošo kulināra talantu!

Tā augļos ir 2–3% ēterisko eļļu, aptuveni 20% taukvielu, 18% olbaltumu, 3–5% cukuru, kofeīnskābe.

Anīss ietilpst arī medicīniskajos preparātos (krūšu eliksīrā u.c.).

Badjans ir neliels, mūžzaļš koks, kas aug Ķīnas dienviddaļā.

Īpatnējo augļu dēļ, kas atgādina astoņstūru zvaigzni, un anīsam līdzīgās smaržas dēļ to sauc arī par zvaigžņu anīsu vai Ķīnas anīsu.

Badjanam ir maiga, anīsam līdzīga smarža un saldena garša. Augļos ir 5% ēterisko eļļu.

Badjanu izmanto liķieru ražošanā, smaržu izgatavošanā un pārtikas rūpniecībā.

Tautas medicīnā to lieto par garšvielu, lai veicinātu kuņģa un gremošanas trakta sulu izdalīšanos.

Kulinārijā badjans tiek pievienots dažādiem gaļas ēdieniem, piparkūkām, cepumiem, kompotiem, plūmju ievārījumam.

Piparu pāksts šķērssienās atrodas glikozīdi, kas piešķir aso garšu. Nelielā devā pipari veicina gremošanas sulu izdalīšanos.

Tā kā garšviela ir ļoti aromātiska un asa, tā jālieto uzmanīgi. Aromātisks, stimulējošs un atsvaidzinošs līdzeklis. Iededzina gremošanas uguni, atsvaidzina prātu un stimulē sirdsdarbību. Ir viegli saistošs, salds un nedaudz ass. Stiprina sirdi un plaušas, izvada gāzes, mazina sāpes, asina prātu, attīra un atsvaidzina elpu.

Koriandrs ir starp no vissenāk kultivētajiem garšaugiem pasaulē, kas pieminēts jau Bībelē saistībā ar Lieldienu svētku ēdienu gatavošanu. Liecība par koriandru atrasta senās Ēgiptes faraonu kapenēs, kas apliecina tā popularitāti un lietošanu starp augstākajām sabiedriskajām aprindām. Koriandra izcelsmes vieta ir Vidusjūras reģions. Tas sastopams Dienvideiropā, Vidusāzijā, Indijā. Koriandrs ir viengadīgs augs, kura lapas ir ļoti līdzīgas pētersīlim, bet sakne burkānveidīga, gaiši brūna. Stumbrs sazarots, tievs un mīksts. Sēklas apaļīgas, gaiši dzelteni brūnas. Iespējams, garšauga lielās līdzības ar pētersīli dēļ koriandru dēvē arī par Japānas pētersīli. Svaigos, jaunos koriandra dzinumus sauc kalintro. Zied jūnijā, jūlijā. No koriandra var izmantot kaltētas, veselas vai maltas sēklas, svaigas vai kaltētas koriandra lapas un sakni. Augam piemīt patīkami pikants, spēcīgs riekstu aromāts. Koriandra svaigās, ar vitamīniem bagātās lapas, ko plaši izmanto kulinārijā, pazīstamas ar nosaukumu kinza. No tām gatavo salātus, pievieno gaļas, zivju, pākšaugu un dārzeņu ēdieniem, kā arī dažādām zupām un mērcēm.

Tas ir mūžzaļš tropu koks, kas pazīstams jau no Kolumba laikiem. Nosaukumu “pimenta” (garšviela) tas ieguvis no spāņu valodas. Smaržīgās pimentas augļi – smaržīgie pipari pēc kaltēšanas iegūst gaiši brūnganu nokrāsu. Lieluma ziņā smaržīgie pipari ir nedaudz lielāki par melnajiem pipariem.