Geišas: japāņu kultūras tradīcijas
Ja runa iet par japāņiem, tad ļoti bieži mēs dzirdam vārdu- geišas. Katram ir savādāka asociācijas ar šīm noslēpumainajām būtnēm un katrs no mums viņas iztēlojas citādāk, bet kā tad īsti ir? Cik daudz mēs par viņām zinām? Kad ir parādījusies šī noslēpumainā būtne? Ko tad viņa īsti dara? Kā viņa to dara u.c. Mans mērķis ir to noskaidrot, lai rastos kāda skaidrība par geišām.
"Geiša", tieši tulkojot no japāņu valodas nozīmē "mākslinieks" jeb "mākslas cilvēks" (www.wikipedija.org 5. decembris 2007. gads)
Agrākos laikos, pirms 18.gs. Japānā bija stingri aizliegts sievietēm izklaidēt vīriešu sabiedrību, tieši šī iemesla dēļ geišas sākotnēji bija vīrieši, kas izklaidēja sanākušo publiku, paralēli uzstājoties ar mākslinieciskiem priekšnesumiem. Sākot no 18.gs. parādās pirmās geišas sievietes. Ir dzirdētas dažāda versijas kā parādījās geišas un kādam nolūkam, bet viens no ticamākajiem ir- kāda brīvo mākslinieču grupa pārņēma prostitūtu biznesu, piedāvājot saturiski kvalitatīvākus dziesmu un deju programmas vīriešu pasākumos. Ap 19.gs nabadzīgākie japāņi pārdeva savas meitas geišu mājām jau 5-6 gadu vecumā un turpmākos 10 gadu viņas tika apmācītas geišas arodam, taču mūsdienas meitenes uz šo skolu dodas tikai pēc pamatskolas beigšanas lai pēc vairākiem gadiem kļūtu par geišu, taču tikai neliels procents no studentēm kļūst par sekmīgām geišām. ( www.tvnet.lv 27.decembris 2005.gads)
Šajā skolā meitenēm māca japāņu mākslu, mūziku, dziedāšanu, dejošanu, māca vadīt tējas ceremonijas, samisena spēli (samisens- japāņu mūzikas instruments ar 3 stīgām, to spēlē ar plektru, kas veidota no ziloņkaula) . Geišas mācījās spēlēt arī citus instrumentus kā- cucumi (maza bundziņas) tās tur uz pleca un spēlē ar roku, okava ( lielākas bundziņas) tās atbalsta uz ciskas, taiko ( vislielākās bungas) šīs jau tiek noliktas uz palikņa un spēlētas ar vālītēm, fue (flauta) un koto (japāņu tradicionālais mūzikas instruments ar trīspadsmit stīgām). ( www.wikipedia.org 5.decembris 2007.gads).
No visām geišu mākslām deja ir visiecienītākā. Dejas skola ir izveidojusies no kabuki teātra. Dejas laikā sejai ir jābūt pavisam neizteiksmīgai, it kā atdarinot teātra masku. Parasti deja ir vesels stāsts, kurš tad ar geišu palīdzību tiek izstāstīts. Geišas zina ļoti daudz un dažādu dziesmu veidus, no kurām visizplatītākās ir balādes. Balādes ir gari gabali no kabuki teātriem, kuros tiek izstāstīts kāds notikums. Otrs populārākais ir muzikālie dzejoļi. Tiem vairs nav tik nopietns saturs kā balādēm - tas ir vienkāršs, īss dzejolis, kuru dzied. Dziedāšanas īpatnība ir tāda, ka tradicionālajā japāņu dziedāšanā ir daudz trallināšanas un dziedāts tiek dziļi rīklē, skaņa nāk no deguna nevis mutes.. kas ir interesanti, tad Rietumniekiem šī dziedāšana atgādina kaķu ņaudēšanu, bet domājams, ka tas tikai tādēļ, ka viņi nav pieraduši pie šāda muzikālā izpildījuma. ( www.wikipedia.org 5.decembris 2007. gads)
Tas, kā geišas izskatās vizuāli nevienam nav noslēpums. Visi uzreiz acu priekšā redz...
