Ģenētikas nozīme mūsdienās (cilmes šūnas)
Ģenētika (no grieķu valodas genno – dot dzīvību ) ir zinātne par organismu dažādību, gēniem un iedzimtību. Vārdu ģenētika pasaulei pirmo reizi piedāvāja britu zinātnieks Viljams Betsons. Viņš pirmoreiz to lietoja personiskā vēstulē ģeologam Ādamam Sedžvikam 1905. gada 18. aprīlī. V.Betsons vārdu ģenētika pirmo reizi plašai publikai lietoja Trešajā Starptautiskajā ģenētikas konferencē 1906. gadā Londonā.
Neapzināti zināšanas par ģenētiku mūsu senči lietoja jau aizvēsturiskos laikos veicot dažādu augu kultivēšanu un pavairošanu. Turpretī mūsdienās ģenētikas zinātne nodarbojas ar daudz sarežģītākām lietām nekā augu un dzīvnieku pavairošanu. Mūsdienās ģenētika nodarbojas ar gēnu analīzi, specifisku gēnu funkciju izpēti. Ģenētika nosaka daudz par organisma izskatu un iespējams arī to, kā organismi uzvedas. Tomēr apkārtējās vides atšķirības un nejauši faktori arī iespaido organismu ar vienādu DNS atšķirību. Identiskajiem dvīņiem, kloniem, kas rodas no embrija agrās sadalīšanās ir tas pats DNS, bet dažādas personības un pirkstu nospiedumi. Ģenētiski identiski augi, kuri aug aukstākos klimata apstākļos ir īsāki, mazāk sulīgi, taukaināki un izvairās no stīvuma.
Viena no ģenētikas nozarēm apskata arī cilmes šūnu iegūšanu un to pielietošanu dažādu slimību ārstēšanā, kā arī orgānu transplantācijā.
Cilmes šūnām tiek piedēvtas dažādas „iesaukas”.
