Ģenētiski modificēta pārtika

Gēnu veido dezoksiribonukleīnskābe jeb DNS, kura atrodas šūnā. Zinātnieki ir iemācījušies noteikt gēnus, kuri ir „atbildīgi” par kādu noteiktu organisma īpašību. Viņi spēj šos gēnus nošķirt un tos ievietot citā organismā. Gēnu inženierija ir tehnoloģiju komplekts, kas ļauj manipulēt ar DNS jeb t.s. ģenētisko materiālu, piemēram, izmainīt, kopēt, pavairot, pārvietot vai pievienot. Ar biokatalizatoru (enzīmu) tiek pārrauta X organisma DNS dubultspirāle, no kuras izņemto gēnu, kurš nosaka vēlamo īpašību, pārvieto uz organismu Y, kur tas tiek nostiprināts ar enzīmu palīdzību, radot jaunu organismu Z.

Tātad Z Ir Y jeb recipients, kam piemīt dažas donora X īpašības, kuras tiks saglabātas arī turpmākajās paaudzēs. Manipulācijas parasti tiek veiktas, lai uzlabotu Y sastāvu vai īpašības.

 Mūsdienās no pārtikas trūkuma cieš ap 800 miljoniem cilvēku, savukārt Zemes apdzīvotība ar katru minūti vidēji palielinās par 200 cilvēkiem. Ir aprēķināts, ka apmēram 50 gadu laikā pārtiks produktu pieprasījums palielināsies 50 reizes. Tāpēc tiek meklēti veidi, lai palielināu lauksaimniecības ražošanas apjomus.

 Pētījums, par pircēju paradumiem arī apliecina, ka galvenais arguments, pērkot pārtikas produktus, ir cena; pēc tam seko garšas īpatnības un tikai tad rūpes par produkta ietekmi uz veselību.

 Bez pārtikas sagādes apjomu palielināšanas, gēnu inženierija cenšas atrisināt arī produktu uzglabāšanas problēmas, radot augus, kas aug ātri, izskatās pievilcīgi, dod lielas ražas un dažādu apstākļu ietekmē nebojājas, kā arī ir izturīgi pret slimībām, kaitēkļiem. Ar ģenētiskās modifikācijas paņēmieniem ir iespējams radīt organismus ar visdažādākajām vēlamajām īpašībām, piemēram, sala izturīgus kartupeļus ar lielāku cietes saturu, kas ir „imūni” arī pret kaitēkļiem (kolorado vaboles).

Jau 25 gadus pēc pirmajiem eksperimentiem laboratorijās 34 pasaules valstīs tika audzētas 56 transgēnas jeb pārveidotas lauksaimniecības kultūras, galvenokārt Ziemeļamerikā. Pirmā tranģenētiskā kultūra bija tomāti ar aizkavētu nogatavošanos, kas 1994. gada maijā tika atzīta ASV. Pārtikas un zāļu administrācija novērtēja modificētos tomātus un atzina tos par tikpat drošiem kā parastie tomāti, kā arī deva atļauju modificēto tomātu komerciālai realizācijai.

Viena no visbiežāk izmantotajām izejvielām pārtikas rūpniecībā ir soja, galvenokārt tās olbaltumvielas. Sojas produkti ietilpst ap 20000 līdz 30000 dažādos izstrādājumos, t.i., apmēram 60% plaši lietotās pārtikas precēs (margarīnā, majonēzē, salātu mērcēs, saldumos, zīdaiņu pārtika, maizes produktos u.c.). Sojas olbaltumvielas satur sausais un mākslīgais piens un daudzi gaļas izstrādājumi ( šķiņķi, desas un cīsiņi u.tt.). Savukārt no sojas ražotais lecitīns ietilpst kakao dzērienos, saldējumos, jogurtos u.c.

Arī modificēta kukurūza tiek izmantota plaša produktu klāsta ražošanā – tomātu mērcēs, čipsos, ātri pagatavojamajā pārtikā, konditorejā.

Biotehnoloģijai attīstoties, tirgū ir parādījušies daudzi produkti ar uzlabotu uzturvērtību, tādi kā:

Ģenētiski pārveidoti ir arī āboli, arbūzi, avenes, baklažāni, bietes, brokoļi, burkāni, cukurbietes, līdz ar to arī cukurs, dzērvenes, gurķi, kāposti, kvieši, ķirbji, melones, mieži, pipari, pupiņas, rapši, rīsi, salāti, saulespuķes, vīnogas, zemenes, zirņi un saimniecībā izmantojami augi – tabaka, kokvilna, kā arī mājlopi – cūkas, vistas, zivis (laši, karpas).