Ģenētiski modificētā pārtika: galvenā informācija skolēniem

Katra modifikācija notiek, lai uzlabotu produktu vai atsevišķas tā īpašības, un pēdējo gadu laikā šī uzlabošana notiek jau ģenētiskā līmenī.

Ģenētiskā modifikācija nomainot konkrētu gēnu, tiek panākts, ka auglis vai dārzenis izaug izturīgāks, ražīgāks, skaistāks u.tml.

Ģenētisko modifikāciju skaidro arī kā selekciju tikai smalkākā un inteliģentākā selekcijas līmenī. Gēni ir katrā dzīvā organismā, katrā šūnā, taču ģenētiskā modifikācija ir salīdzinoši jauna parādība un pret to jāizturas piesardzīgi.

• Līdz šim nav pierādīts, ka, lietojot uzturā ģenētiski modificētu pārtiku, tā kaitē cilvēku veselībai;

• Tomēr, šie organismi var ienākt un izplatīties mūsu vidē, ietekmējot dabas bioloģisko daudzveidību;

• Izvēlēties vai neizvēlēties ģenētiski modificētu pārtiku tas paliek patērētāja ziņā.

Latvijā un Eiropā neaudzē ģenētiski modificētās kultūras šajā jomā līderes ir ASV, Kanāda, Argentīna un Ķīna.

Visizplatītākā ir ģenētiski modificētas sojas, kukurūzas un rapša audzēšanas; ģenētiski modificēti ir arī kartupeļi, citrusaugi, retāk tomāti.

Abu pārtikas virzienu īpatsvars pasaules tirgū ir salīdzinoši neliels, taču tam ir tendence ļoti strauji pieaugt:

• ģenētiski modificētā pārtika galvenokārt tiek ražota ASV un galvenais arguments ir lielais bada cietēju skaits pasaulē, kurus nepieciešams paēdināt ar lētu pārtiku tomēr īstā motivācija ir iespēja labi nopelnīt.

• galvenie produkti, kas tiek audzēti ar pārveidotiem gēniem, ir kukurūza un soja; informācija vēsta, ka tirdzniecībā var būt arī ģenētiski modificēti augļi un dārzeņi.

Informācija par ģenētiski modificētu materiālu klātbūtni pārtikas precē Jums jāmeklē preces marķējumā.

Ja šādi vārdi pārtikas preces marķējumā nav atrodami un informācija par ģenētisko modifikāciju nefasētai pārtikai nav norādīta arī pavaddokumentos, tad jums ir pamats uzskatīt, ka prece vai atsevišķa tās sastāvdaļa nesatur vairāk par 1% materiālu, kas iegūti no ģenētiski modificētiem organismiem.