Ģenētiski modificētā pārtika – ieguvums vai drauds?

Pēdējā laikā mūsu veselības stāvoklis arvien vairāk pasliktinās. Un viens no tā iemesliem ir pārtika, kuru lietojam uzturā, jo mums nav precīzas informācijas, kāds ir to produktu sastāvs, kurus pērkam. Šādu pārtiku radījusi zinātnes nozare, kuru sauc par gēnu inženieriju. Ģenētiski modificētos augus veido ar mērķi: palielināt ražību, radīt izturību pret kādu herbicīdu, radīt izturību pret kaitēkļiem, izveidot noteiktas īpašības, piemēram, ilgu uzglabāšanu. Uzskatu, ka šī gēnu inženierija ir liels drauds mūsu cilvēcei. Veikalos pieejamas ģenētiski modificētas pārtikas preces, bet vēl jo projām īsti nav noskaidrots, kādas sekas var rasties, lietojot šo pārtiku. Šāda pārtika ir iemesls daudzām alerģijām. Modifikācija rada blakusefektus, piemēram, toksisko vielu rašanos un samazina antibiotiku efektivitāti.

Neviens vēl droši nezina, kā ģenētiski pārveidota pārtika ietekmēs cilvēku veselību. Īpaši tas attiecas uz slimībām, kas var parādīties pēc daudziem gadiem vai nākamajās paaudzēs. Skaidrs ir tas, ka daļa gēnu, ko lieto gēnu inženierijā, nekad nav bijuši cilvēku uztura sastāvdaļa. Visbiežāk sastopamā ģenētiski modificētā pārtika ir soja, kukurūza, rapsis, tomāti, ķirši, melones, labība, kartupeļi, cukurbietes, cigoriņi. Bieži pārtikas ražošanā izmanto soju. Sojas produkti ietilpst 20000 – 30000 dažādos izstrādājumos, apmēram 60% pārtikas preču – margarīnā, majonēzē, salātu mērcēs, konfektēs, zīdaiņu pārtikā, maizes uzlabotājos.

Gēnu inženierijas blakusefekti var būt jaunu toksisko vielu rašanās un toksīnu daudzuma palielināšanās pārtikā.