Ģenētiski modificētā pārtika, tās ietekme uz vidi un cilvēka veselību

Ģenētiskā modifikācija ir mērķtiecīga vēlamo īpašību piešķiršana organismam ar gēnu starpniecību. Ģenētisko modifikāciju augiem un dzīvniekiem veic, lai uzlabotu pārtikas kvalitāti, izveidotu izturīgākas lauksaimniecības kultūras pret herbicīdiem, kaitēkļiem, palielinātu ražību u.c. Ģenētiski modificēta pārtika ir pārtika, kas satur, sastāv vai iegūta no ģenētiski modificētiem organismiem. Tomēr tā, iespējams, ir cilvēkam un veselībai nevēlama, pat kaitīga, jo tā var saturēt dažādus bīstamus toksīnus, izraisīt alerģijas, izraisīt dažādas neparedzamas blakusparādības, nonākot vidē izraisīt mutāciju u.c.

Lietojot ģenētiski modificētu pārtiku , pagaidām nav pētījumu kā tā ietekmēs cilvēku pēc daudziem gadiem un vai šādas produkcijas lietošanai nebūs negatīvas paliekošas sekas uz pēcnācējiem. Pētījumi apgalvo, ka lietojot uzturā ģenētiski modificētu pārtiku, tā nevar ietekmēt pēcnācējus un arī cilvēka veselību tie neietekmē, tomēr šos pētījumus veic galvenokārt paši ģenētiski modificētās pārtikas ražotāji. Bet tomēr citos avotos tiek apgalvots, ka tā gluži nav (Vācijas zinātnieki ar Bt kukurūzu barotu govju asinīs un pienā atklājuši kukurūzas DNS fragmentus. Vistām kukurūzas DNS fragmenti bija atrodami gandrīz visos orgānos). Tomēr visbiežāk tiek uzsvērts risks ikdienā lietojot ģenētiski modificēto pārtiku, ka bīstama varētu būt ģenētiskās modifikācijas neprognozējamo blakus produktu ietekme uz cilvēka hormonālo regulāciju un imūnsistēmu, lai arī pagaidām tam nav pietiekami spēcīgi pierādījumi.