Ģeoinformacijas sistēma un saistība ar citām informācijas tehnoloģijām

1969 Džeks Dendžermonds un viņa sieva Laura (Hārvardas labaratorijas audzēkņi) nodibina kompāniju ESRI, lai pārņemtu GIS projektu izstrādi.

Tiek publicēta McHarga grāmata "Design with Nature", kas pirmoreiz apraksta daudzas no modernajām GIS koncepcijām. Šai grāmatai ir ļoti liela ietekme uz tālāko GIS attīstību.

Tiek palaists pirmais zemes tālizpētes satelīts, ko sauca par Landsat 1.IBM sāk savu GIS izstrādi.

Pastāv ļoti daudz dažādu pieeju GIS, bet tās visas var reducēt uz trim galvenajām:

Karšu pieeja Tā fokusējas uz kartogrāfiskajiem GIS aspektiem, t.i., GIS tiek izmantots kā karšu izveidošanas, noformēšanas un publicēšanas rīks. Šeit katrs kartes slānis tiek reprezentēts kā atsevišķa karte, un datu analīzes rezultāts ir cita karte.

Iespējamas divas metodes, kā tiek glabāta karšu informācija vektoru un rastru formā.

GIS tehnoloģijas sniedz iespēju glabāt kartes elementus vektoru formātā kā punktus, līnijas un laukumus ar augstu precizitāti. Šādi datus glabāt ir nepieciešams tajā gadījumā, ja plānots veikt telpisko analīzi (ģeogrāfisko tīklu vai telpisko atrašanās vietu), kā arī ja nākotnē no šīs informācijas plānots sagatavot dažāda veida kartes.

GIS tehnoloģijas sniedz iespēju glabāt kartes elementus arī rastra datu vai GRID formātā, objektu atrašanās tiek vispārināta līdz rastra šūnas (dažreiz tā izmērs ir līdz pat vienam attēla punktam) izmēram. Rastra datu struktūra tiek izmantota, lai strādātu ar digitālajiem reljefa modeļiem, veiktu statistisko analīzi, apstrādātu ar tālizpētes metodēm iegūtos materiālus un plānotu dažādu procesu attīstību.

GIS tehnoloģijās kartes tiek sagatavotas tematiskajās grupās. Standarta topogrāfiskajā kartē tiek attēloti ceļi, upes, horizontāles, zemes lietojuma veids, apdzīvoto vietu un atsevišķu viensētu izvietojums un citi kartes slāņi vienas kartes lapas ietvaros. Izmatojot GIS tehnoloģijas, atsevišķi kartes slāņi var tikt glabāti kā atsevišķas kartes, karšu tēmas vai teritorijas pārklājumi (piemēram, autoceļi var tikt glabāti atsevišķā slānī, ūdensteces vai ūdenstilpes var tikt glabātas katra savā slānī), kas nodrošina karšu vairākkārtēju izmantošanu.