Georgs Pelēcis

Georgs Pelēcis dzimis 1947. gada 18. jūnijā Rīgā. 1970. gadā beidzis Pētera Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas Arama Hačaturjana kompozīcijas klasi, vēlāk turpat 1977.gadā beidzis mūzikas teorijas aspirantūru Maskavas Valsts konservatorijā pie Vladimira Protopopova. Kopš 1970. gada ir Latvijas Valsts konservatorijas, turpmāk Latvijas Mūzikas akadēmijas mūzikas teorijas katedras pasniedzējs, 1990. gadā ievēlēts par profesoru. Viņa galvenās disciplīnas ir kontrapunkts un fūga. Savos darbos komponists neizmanto polifoniju, bet gan māca nu jau vairāk kā 30 gadus to citiem studentiem mūzikas akadēmijā.

Komponistu atšķirībā no viņa laikabiedriem vairāk interesē tas, ko mūzika zaudē, nevis modernais, jo katrs progress ir ne vien iegūšana, bet arī zaudēšana – arvien vairāk zaudējot mūzikas būtību. Viņu uztrauc šī procesa negatīvais aspekts, un cik nu viņa spēkos iespējams, viņš savas daiļrades estētikā cenšas paturēt to, kas mūzikai vienmēr ir bijis raksturīgs un ļoti nozīmīgs. Viņš domā, ka vajadzētu koncentrēties uz lietām, kuras apvieno – kultūru un reliģiju. Viņš cenšas sevī meklēt to labāko, pozitīvāko un to izpaust mūzikā. Georga Pelēča iedvesmas avots ir pati mūzika, nevis dzīve ar savām pretrunām un problēmām.

Komponists savos skaņdarbos neatstāj neko, kas traucētu izbaudīt mūzikas vienkāršības dziļumu: rūpīgi izauklēto melodiskās līnijas noslīpētību un instrumentācijas askētiskumu, par ko var teikt te nav nekā lieka. „Jaunā vienkāršība” tādu apzīmējumu Georga Pelēča diatoniskā mūzika izpelnījusies arī apskatu un recenziju slejās.

Komponista intereses un ietekmes sfēras sniedzas no 14. gs. „ars nova” līdz mūsdienu minimālismam. Šīs intereses un ietekmes nav sastopamas darbos kā atdarinājumi jeb stilizācijas veidā, bet gan sastopami kā senatnē, tikai ar mūsdienu impulsu, piešķirot mūzikai jaunu šķautni, tas ir par visu jauno kā labi aizmirsto veco, visa ģeniālā vienkāršība.

Georgs Pelēcis uzskata, ka pati skaistākā mūzika tika radīta renesanses un baroka laikmetā. Baroks, 17. gadsimts ir viņa ideāls – skaistākais, ko viņš saklausa un saskata mūzikas pasaulē. Tas viņam liekas ļoti tuvs – ļoti dabiska loģika, mūzikas izteiksmes elementi, mūzikas loma, saturs un jēga.

Komponists visu dara ātri, neatliekot uz pēdējo brīdi.

Georgs Pelēcis ir pareizticīgais, līdz ar to daiļradē ievērojama vieta ir garīgajai mūzikai. Komponista nozīmīgākās tēmas ir Dievs un cilvēks. Šīm tēmām ir vairāki līmeņi sakrālais, audio un video. „Nemainīgais ir ne tikai cilvēka attiecības ar Dievu, bet arī mūzika, kurā tās izsakām”. (Georgs Pelēcis)

Georgs Pelēcis ir pazīstams arī ārpus Latvijas robežām. Viņš pazīstams arī Japāna, Tokijā.