Ģermāņu dzīvesveids Tacita aprakstā
Nodarbošanās. Romiešu vēsturnieks Tacits mūsu ēras 1. gadsimtā tēlo Ģermāniju kā mežonīgu, bieziem mežiem un plašiem purviem klātu zemi. Pēc romiešu domām. Tā nebija piemērota lauksaimniecībai. Ģermāņi viegli mainīja savu dzīvesvietu. Ģermāņu ciltis arī savā starpā bieži karoja par labākām zemēm. Tacits rakstīja, ka viņu vīriešiem labāk patīk karot nekā art, ka ģermāņi uzskatot par „apkaunojošu slinkumu iegūt kaut ko ar sviedriem, ja to var iegūt ar asinīm.” Tas nozīmē, ka ģermāņi labprāt devās aplaupīt savus kaimiņus, atņemot tiem zemi, bagātības, aizvedot gūstā cilvēkus un ievācot nodevas.
Tomēr ģermāņi pazina arī zemkopību. Senie autori stāsta, ka vīrieši katru gadu sadalījušies divās grupās: vieni karojuši un medījuši, otri nodarbojušies ar lauksaimniecību. Lielāko daļu zemkopja darbu ģermāņi tomēr atstāja sievietēm un vecākiem vīriem. Pie zemes darbiem lika arī gūstekņus, kas kļuva par ģermāņu vergiem.
Ģermāņi visvairāk audzēja auzas un miežus, jo tie labāk nekā cita labība padevās klimatā, kas bija bargāks nekā Vidusjūras zemēs. Kviešus sēja maz. Audzēja arī nedaudz sakņaugus, lēcas, zirņus, pupas, linus. No augļu kokiem bija pazīstamas ābeles, bumbieres. Romiešu pierobežā ģermāņi iepazinās ar vīnkopību.
Senie autori stāsta, ka ģermāņi vairāk pārtikuši no piena un gaļas, nevis no maizes. Tātad galvenais iztikas avots bija lopkopība. Mājlopi bija ģermāņu galvenā bagātība. Tacits raksta, ka viņi ļoti priecājas, ja mājlopu ir daudz. Mājlopi kalpoja arī kā maksāšanas līdzeklis. Galvenais vilcējspēks bija vērši. Pat valdnieki braukuši vēršu vilktās orēs. Ar vēršiem apstrādāja zemi.
Ģermāņi pazina visas mājdzīvnieku sugas. Taču tie bija pavisam citādi nekā seno romiešu vai mūsdienu mājlopi. Ģermāņu mājlopi bija mazi, neizskatīgi ar garu vilnu. Liellopu augums bija 95 115 cm, mūsdienās tas ir 130 150 cm augsts. Arī zirgi bija zema auguma. Kādas ģermāņu cilts vadoni iesauca par Ralfu Kājāmgājēju, jo nevarēja sameklēt viņa augumam pietiekoši lielu zirgu. Sēžot zirga mugurā, cilts vadoņa kājas sniedzās līdz zemei.
