Gernika pablo pikaso

Tas iemesls kāpēc es izvēlējos rakstīt tieši par šo darbu, man pat īsti nav tāda paskaidrojums. Tajā ir kaut kas tāds kas mani nelaiž vaļā, tajā ir kaut kas intriģējošs. Šo darbu izvēlējos tāpēc, ka beidzot man ir tā iespēja šo mākslas darbu izpētīt pilnībā. Šis ir viens no retajiem darbiem , par kuru es gribu zināt no A līdz Z.

Jau iepriekš papētot sīkā neviļus rodas jautājums, kāpēc šāda veida darbs vispār ir vajadzīgs, kāpēc viss negatīvais nevar palikt pagātnē. Bet tām sāpēm caur šo darbu, mums mūždien ir jārēgojas acu priekšā. Vairums cilvēku uzskata ka vis negatīvais ir jāizmet no prāta, lai tas paliek pagātnē, bet kāpēc tad Pikaso neļauj tam tā būt?

Manuprāt jo es vairāk šo darbu iepazīstu, jo es vairāk saprotu ka es šo darbu nepazīstu. Tas it kā norobežojas no apkārtējās publikas dzīvojot savā dramatisma apstādinātajā telpā un laikā ko Pikaso ir atainojis darbā Gernika. Gernika manī rada pretstatus kās ir tāds šajā darbā kas tūkstošos cilvēku izraisa līdzjūtīgas jūtas? Kas šo it kā sava veida primitīvo darbu padara tik īpašu, ar ko tas mani aizrauj?

„Sienas gleznojumā, pie kura tagad es strādāju un kuru nosaukšu par „Gerniku”, kā arī visos savos pēdējos darbos esmu atklāti deklarējis savu riebumu pret militāro kastu, kas iegremdējusi Spāniju ciešanu un nāves okeānā”: Pablo Pikaso.

„Gernika”, darbs radīts 1937. Gadā. Audekls, eļļa 349,3 x 776,6 cm. Madride, Nacionālais Karalienes Sofijas mākslas centrs.

Beāte Cimmermane: „Gernika kļuva par cilvēku dzīvi un civilizāciju apdraudošo destruktīvo spēku iespaidīgu attēlojumu, turklāt Pikaso atrada universāli saprotamu veidu, kā parādīt cilvēces neizsakāmās sāpes un ciešanas.” Gleznai atņemtas krāsas ir palicis tikai pelēkais, melnais un baltais, kas akcentē bezcerīgo, drūmo noskaņu. Baltākai krāsai ir arī simboliski negatīvi aspekti, pirmkārt jau „nāves bāluma” dēļ. Kas ir interesanti šim darbam ja sapņos ir redzams balts zirgs , tad tas daudzās kultūrās saistīts ar nāves nojausmu, pārdzīvojumu, un neizbēgamu tuvošanos. Daudzās kultūrās spoki tiek attēloti baltā krāsā, kā arī balts simbolizē vecumu, rudeni, rietumus, nelaimi. Un tik tiešām nelaime šo pilsētiņu skāra ļoti bargi. Melnā krāsa savukārt simbolizē pilnīgu neziņu, nogrimšanu tumsā, sēras. Eiropā melnais ir negatīva krāsa. Protams visām šīm krāsām ir arī pozitīvās nozīmes, bet šim darbam raksturīgās bija šo krāsu negatīvās šķautnes, ko Pikaso tīši ir apzinājies. Jo diez vai, ja šis darbs būtu spilgtiem toņiem tas panāktu vajadzīgo un vēlamo efektu. Tāpat ir arī ar zīmēšanas stiklu, līnijām. Īpašu akcentu liekot uz līnijām, kas ir lauztas liektas, varētu pat teikt agresīvas un uzbrūkošas. Bet tajā pašā laikā akcentējot krāsu laukumu mijiedarbojošos sintēzi, radot grandiozi izcilu meistardarbu, no kura staro kara būtība, gars, iznīcība, sekas un posts.