Globālā klimata pārmaiņas: politikas un risinājumi
Madrides galotņu sanāksme notika 1997. gadā. Tajā bija nozīmīgs lēmums par Alianses paplašināšanās uzsākšanu Austrumu virzienā. Čehija republika, Ungārija un Polija bija pirmās trīs bijušā Austrumu bloka valstis, kuras tika uzaicinātas pievienoties NATO.
[Umulis U., NATO un Latvijas drošība, Rīga – 2003]
Tas radās 1950. gadā to izveidoja Renē Plevens. Cēloņi tam bija komunisma draudi no Padomju bloka valstīm, nodrošinoties militāra konflikta laikā.
Apliecinot savu vēlmi ieguldīt tālākā Alianses vienotībā, Turcija uzņēma NATO/Eiroatlantiskās partnerības padomes (EAPC) galotņu sanāksmi, kas no 2004. gada 28. līdz 29. jūnijam norisinājās Stambulā. Stambulas samits bija pirmais lielais NATO pasākums valstu un valdību vadītāju līmenī pēc Alianses paplašināšanās 2004. gada 29. martā.
Līgums par vidējās darbības kodolieročiem ASV prezidents Reigans un Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs, tiekoties trīs dienu valstu vadītāju sanāksmē, sarunu sākumā paraksta Vašingtonas līgumu par Vidējās darbības kodolieročiem (INF), principā likvidējot virszemes vidējās darbības kodolraķetes.
1990. gada. Maijā VDR un VFR noslēdza ekonomiskās savienības līgumu. Maijā sākās abu vācu valstu un četru okupācijas varu – ASV, Francijas, Lielbritānijas un PSRS – sarunas par Vācijas statusu. Galu galā PSRS piekrita arī apvienotās Vācijas dalībai NATO, jo H. Kols apsolīja M. Gorbočovam Rietumu ekonomisko palīdzību. [Umulis U., NATO un Latvijas drošība, Rīga – 2003]
Unilaterālisms – mācība kā nācijas vienpusēji pieiet ārējām lietām nesaistot un nekonsultējoties ar citām nācijām. Lieto krīzes situācijās.
„ļaunuma valstis” ir nosaukums, kas attiecināts uz valstīm, kuras apdraud pasaules mieru. Tās nosaka arī pēc īpašie kritērijiem: atbalsta vai apstiprina autoritāru varas režīmu, atbalsta terorismu, tiecas iegūt masu iznīcināšanas ieročus.(Irāna, Irāka, Ziemeļkoreja, Pakistāna, Libāna, Afganistāna)[en.wikipedia.org]
Šobrīd šajā zonā neietilpst Apvienotā Karaliste, Īrija un jaunās dalībvalstis, turklāt vēl tajā ietilpst divas valstis – Norvēģija un Islande –, kuras nav ES dalībvalstis. Tagad Šengenas Konvencija ir ES Līguma neatņemama sastāvdaļa.
