Globālā sasilšana: fosilā kurināmā ietekme un klimata politika

Strauji sadārdzinoties fosilajiem energoresursiem (nafta, dabasgāze u.c.) un palielinoties CO2 līmenim, cilvēki arvien vairāk domā par iespējām, kādas sniedz alternatīvās apkures sistēmas. Ļoti laba alternatīva tradicionālajiem katliem ir siltuma sūkņi.

Kā jau tika minēts, klasiskie autonomās enerģijas avoti ģeneratori un katli ar šķidro kurināmo ir paši dārgā¬kie. Mazuts, dīzeļdegviela un propāna gāze ir dārgs ku¬rināmais, kas prasa speciālu glabāšanu. Šajā projektā šis enerģijas avots tika noraidīts jau pašā sākumā. Līdz ar to apkures sistēmas izveide ir mazliet sarežģītāks uz¬devums. No vienas puses pastāv elektroenerģijas ģene¬rēšanas limits, ko veido saules bateriju iespējas. No ot¬ras ilgu laiku elektriskais katls šķita vienīgais iespēja¬mais risinājums. Variantus meklēja salīdzinoši ilgi, ka¬mēr redzes lokā nenokļuva ģeotermālās apkures sistē¬mas jeb siltumsūkņi. Tieši tās palīdzēja atrisināt pro¬blēmu ar apkuri.

Siltumsūkņa darbības princips kopumā un tieši ģeotermālā sūkņa darbības princips ir ļoti vienkāršs un ir realizēts vis¬parastākajā ledusskapī: aukstuma aģents iziet caur iztvaikotāju, sasilst līdz siltummaiņa apkārtējās vides temperatū¬rai, uzvārās un iztvaiko. Kompresors saspiež iegūto tvaiku, kas ļauj sasildīt gaisu vai apkures kontūra darba šķidrumu, kas iet caur citu siltummaini. Pie izejas tiek iegūts siltummainis ar temperatūru līdz 30 65°C. Pēc tam spiediens pa¬zeminās un aukstuma aģents atkal nokļūst iztvaikotajā. Tā strādā jebkurš siltumsūknis.