Gotika: viduslaiku arhitektūra un māksla

Pārmaiņas Itālijas glezniecībā 14.gs. ir cieši saistītas ar Florences arhitekta, tēlnieka un gleznotāja Džoto (ap 1267. – 1337)vārdu. Viņš strādāja Romā, Neapolē, Asizē un Padujā un bija pirmais, kas pievērsa uzmanību telpiskās perspektīvas un apjoma attēlošanai.

14.gs. pirmajā pusē, pirms pilsētu 1348.gadā izpostīja Melnais mēris, gluži cita pieeja redzama Sēnas meistaru darbs. No 12. līdz 15.gs. pastāv gotika, kas ir pilsētu māksla. 1147. gadā Parīzē iesvēta pirmo sandenī baznīcas kapelu, kas tiek uzskatīta par pirmo gotikas paraugu. Gotika kā stils raksturojās ar vieglumu un tieksmi uz augšu – tuvāk pie Dieva, visa katedrāļu celtniecība bija pilnībā simbolizēta.

Jēdziens “Gotika” ir vēl vairāk nosacīts nekā “romantika”. To radījusi renesanses laika vēsturnieki, kuriem vārds ’’gotika” bija sinonīms vārdam “barbarisms”. Ar to viņi apzīmēja visu viduslaiku mākslu. Renesanses posma mākslinieki bija aizrāvušies ar antīko (grieķu un romiešu) mākslu un gotikā diemžēl nesaskārās nekā vērtīga. Īstenībā gotikas stils ir viens no lielākajiem pasaules fenomeniem. Tas apsvēra laikposmu aptuveni no 13. līdz 15. gs. .