Grieķija no 8 līdz 5 gs p m ē

Senākie mākslas stili ir radušies Austrumu despotu jūgā lielajās oāžu valstiīs , kur nežēlīgi karsē saule un ražu dod tikai upju apūdeņota zeme , un tie ir palikuši gandrīz nemainīgi jau turpat tūkstoš gadu. Pavisam citādi apstākļi bija mērenākā piejūras klimata zonās daudzajās lielajās un mazajās Vidusjūras austrumdaļas salās un Grieķijas un Mazāzijas pussalu saldūdeņiem bagātajās piekrastēs. Šie reģioni nebija pakļauti tikai vienam valdniekam. Tajos patvērumu meklēja dēkas alkstoši kuģinieki bieži vien pirātu vadoņi , kas bija apbrauku?i puspasaules un savos tālajos ceļojumos ietirgojuši vai salaupījuši milzu bagātības , un noglabājuši tās Egejas jūras ostu pilsētās un pilīs.Šo reģionu galvenais centrs sākotnēji bija Krētas sala , kuras valdnieki reizēm izrādijās pietiekami bagāti un vareni , lai liktu saviem sūtņiem doties uz Ēģipti , ar salinieku mākslas darbiem izraisot apbrīnu pat šajā valstī. Neviens īsti nezina , kā sauca senās ciltis , kuras valdīja Krētas salā un kuru mākslas paraugus atdarināja Grieķijas cietzemē , īpaši Mikēnās. Jaunākie pētījumi lika domāt , ka šīs ciltis runāja grieķu pirmvalodu. Vēlāk , ap 1000.g.pr.Kr., pār Grieķiju un Mazāzijas pussalas piekrasti pārvēlās jauns kareivīgu cilšu iebrukuma vilnis no Eiropas , un šīm ciltīm izdevās sakaut pirmiedzīvotājus. Tikai dziedājamos , kuri stāsta par šīm kaujām , ir pārvērtusies kāda daļiņa no tā skaistuma un greznības , kas piemitusi ilgstošajos karos iznīcinātajai Krētas mākslai , jo tie ir Homēra poēmu dziedājumi , un starp jaunatnācējiem bija grieķu ciltis , kuru vārdi mums zināmi no vēstures. Pirmajos pāris iekarotāju kundzības gadsimtos viņu mākslas darbi bija vēl diezgan raupji un primitīvi. Tajos nemaz nav jaušamas krētiešu stila līksmais dzīvīgums , drīzāk gan šķiet , ka

stila stingrībā un vienkāršumā tie cenšas pārspēt pat ēģiptiešu darbus. Māla traukus rotā vienkārši ģeometriski ornamenti, un , ja tos papildina kāda aina no grieķu sadzīves , tad tā cieši iekļaujas šajā kompozīcijā. Tā piemēram , 1.attēlā redzamajā grieķu vāzē rādīta kāda miru?ā apraudāšana. Mirušais noguldīts uz katafalka, un sērotājas pa labi un pa kreisi no viņa rituālās žēlabās ceļ rokas pret debesīm , kā to dara gandrīz visu primitīvo tautu pārstāvji.Arhitektūra un tēlniecība.

ī vienkāršība un lakonisms daļēji šķiet saglabājies arī sengrieķu arhitektūras stilā , kurš , lai cik tas būtu dīvaini , vēl šobaltdien redzams mūsu pilsētu ielās. Senajā stilā izmantotais doriešu orderis savu nosaukumu ieguvis no kādas sengrieķu cilts. Ar savu askētisko dzīvesveidu vēsturē iegāju?ie spartieši arī piederēja pie doriešiem.

Tēlnieku paraugam sekoja arī gleznotāji. Par viņu darbiem mēs zinām gaužām maz, tikai tik , cik pastāstīts sengrieķu rakstu pieminekļos , taču ir svarīgi apzināties , ka savulaik daudzi grieķu gleznotāji bijuši pat vēl slavēnāki nekā tēlnieki. Iegūt attālu nojausmu par agrīno grieķu glezniecību mēs varam , vienīgi aplūkojot gleznojumus uz māla traukiem.Glezniecības izpausme traukos.