Grieķu dzīves vērtības

Kā jau katra tauta, arī Grieķija balstījās uz dažādām dzīves vērtībām. Tās ne tikai ietekmēja grieķu sadzīvi, politiku un reliģiju, bet veidoja morāles un ētikas pamatprincipus, bez kuriem Senā Grieķija nebūtu iedomājama un nesasniegtu visu to, ko tā sasniedza. Nevienā senajā tautā nevar saskatīt tādu uzticību brīvības ideāliem un ticību cilvēka cēlumam kā grieķos. Viņi cilvēku uzskatīja par visnozīmīgāko būtni visā izplatījumā un neļāvās priesteru un despotu varai. Grieķu domāšanas veidu var uzskatīt kā pasaulīgu un racionālu, viņi slavināja neierobežotu zinātkāri un zināšanas cienīja vairāk nekā ticību, kas līdzšinējām tautām nebija raksturīgi. Ļoti svarīga sengrieķu kultūras īpatnība ir demokrātija. Paši Grieķijas polisu iedzīvotāji arī bija šī valsts. Tas radīja absolūtu personīgā un sabiedriskā vienību. Grieķi nebija nekas, ja viņi nebija polisu pilsoņi. Viņu uzskatos būt pilsonim bija vērtība, kuras dēļ bija vērts pat mirt (Par piemēru kalpo slavenā grieķu filozofa Sokrāta izvēle labāk mirt, nekā tapt izraidītam no Atēnām). Pašos pamatos grieķu pasaules uztvere bija materiālistiska. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka grieķu ideāli vislabāk iemiesoti arhitektūras un tēlniecības pieminekļos.

Visu grieķu polisu raksturīgākā celtne ir templis, kas agrīnajā periodā bija vienīgā sabiedriskā celtne. Pašas pilsētas centrs bija akropole nocietināta citadele pilsētas augstākajā vietā, kur arī atradās pilsētas templis.

Templis bija dieva mājoklis, kas bija veidots aplūkošanai no ārpuses.

Kā viens no ievērojamākajiem tēlniekiem tiek uzskatīts Fīdijs.