Grieķu mīti un dievības
Pasaules un dievu rašanās .Kā vēsta grieķu mīti, pasaule ir radusies no bezgalīgā Haosa. No Haosa ir cēlusies zemes dieve Gaja, pazemes dievs Tartars, kas radījis tumsas un pazemes valstību Tartaru. Dzima mīlas dievs Erots jeb Eross. Haoss radīja arī tumsu Erebu un nakti Nikti, kā arī gaismu Aiteru un dienu Hemēru. Gaja dzemdēja Urānu – debesu dievu. Viņš sāka valdīt pār pasauli, ņēma sev par sievu Gaju un dzemdēja titānus – sešus dēlus un sešas meitas. (Okeānu, Hiperionu, Teiju, Astreju, Kronu, Reju)Viens no tiem bija jūras dievs Okeāns, kas precējās ar dievi Tetīdu, un viņi dzemdēja bērnus – okeanīdas un upju garus. Titāni Hiperions un Teija radīja bērnus Hēliju sauli, Selēni – mēnesi un Ēosu – rītausmu. Ēosa un titāns Astrejs radīja visas zvaigznes, kas mirdz pie debesīm un visus vējus ziemeļvēju Boreju, austrumvēju Avru, dienvidvēju Notu un rietumvēju Zefīru.
Zelta laikmets. Dievi bija radījuši arī cilvēku. Zemes virsū valdīja zelta laikmets. Cilvēkiem it nekā netrūka. Zeme pati deva visu, kas cilvēkiem bija nepieciešams, un visi vadīja laimīgas dienas. Pēc nāves Zevs pārvērta cilvēkus garos, kas vēl šodien klejo pa pasauli sodīdami netaisnīgos un apbalvojot krietnos.
Krons gāž Urānu. Gaja un Urāns dzemdēja ne tikai titānus, bet arī trīs ciklopus un trīs milžus hekatonheirus, kam bija 50 rokas un 10 galvas. Urāns šos savus bērnus sāka ienīst, viņš tos ieslodzīja pazemē pie Tartara. Gaja tādēļ ļoti cieta un lūdz, lai bērni titānu sacelto pret Urānu, bet tie baidījās pacelt roku pret tēvu. Vienīgais, kas to uzdrošinājās bija jaunākais no Gajas bērniem – ļaunais Krons, kas ar viltu gāza tēvu no troņa. No Urāna mirušās miesas radās vēl daudzi citi dievi un dievietes, kā arī nāras, nimfas, gari un citas dievības. Dieve nakts, kas bija saniknota, ka Krons gāzis Urānu, dzemdēja daudzas ļaunas dievības – nāvi Tanatu, strīdu Erīdu, krāpšanu Apati, nelaimi Kēru, bezmiegu Hipnosu, atriebību Nemesīdu u.c. pasaulē sākās šausmas, ķildas, krāpšana, nesaskaņas un nelaimes, ko nesa šī ļaunās dievības.
Sudraba laikmets. Līdz ar Urāna gāšanu no troņa un ļauno dievību dzimšanu, arī cilvēkiem sākās grūtāki laiki. Zeme vairs nebija tik dāsna, bija jāsāk strādāt. Cilvēki vairs nebija tik gudri kā zelta laikmeta cilvēki, tie dzīvoja mazāk un nebija tik laimīgi kā iepriekšējā paaudze.
Zeva dzimšana un Krona gāšana no troņa. Krons, kurš bija precējies ar dievu Reju, baidījās, ka viņu vārētu piemeklēt tāds pats liktenis kā viņa tēvu, tāpēc viņš lika Rejai atnest visus bērnus un tos apēda. Kad bija kārta nest sesto dēlu – pēdējo, Reja pievīla Kronu, iedeva tam akmeni, bet Zevu – jaunāko dēlu aizveda uz Krētas salas, kur viņu audzināja nimfas. Zevs auga liels un stiprs, līdz kādu dienu viņš sacēlās pret savu tēvu, un Krons izlaida no mutes visus savus apēstos bērnus. Sākās olimpa dievu cīņa pret Kronu un titāniem. Zeva pusē stājās viņa brāļi, ciklopi un simtroči, un viņi uzvarēja titānus, iekala tos važās un ieslodzīja viņus Tartarā.
