Grinju rezervats

Grīņu dabas rezervāts sākotnēji dibināts 1936. gadā 700 ha platībā. Pēc 1945. gada iekļauts 1. kategorijas mežos, bet 1957. gadā atjaunots rezervāta statuss. Kopš 1979. gada administratīvi pakļauts Slīteres rezervātam, tagad Slīteres nacionālajam parkam. Pašreizējo Grīņu dabas rezervāta statusu nosaka 2000. gada 16 martā pieņemtais Grīņu dabas rezervāta likums. Rezervāts atrodas Liepājas rajona ziemeļdaļā Sakas pagastā starp Pāvilostu un Ziemupi. Tā platība 1454,9 ha.

3. veikt mežsaimniecisku darbību, izņemot cirtes aizsargājamo sugu un biotopu saglabāšanai.

Grīņu dabas rezervātā skrajas, mitras priežu un bērzu audzes mijas ar mitrām grīšļu un graudzāļu pļavām. Šāds veģetācijas tips raksturīgs jūras transgresijas teritorijām un Latvijā sastopams tikai dažās vietās Baltijas jūras Kurzemes piekrastē.

Vairākums speciālistu uzskata, ka grīnis, kā Latvijas mežu augšanas apstākļu tips ir veidojies specifisku vides apstākļu ietekmē un cilvēka darbības rezultātā. Te jau kopš seniem laikiem līsti līdumi, veikta nosusināšana, ierīkoti tīrumi, pļavas un ganības. Jau 19. gadsimtā te raksti grāvji, bet smiltis sakrautas kā vaļņi uz kuriem ierīkoti meža ceļi, kurus vietējie iedzīvotāji sauc par dambjiem.