Gruzijas vēlēšanaas iekljuut NATO

Kopš NATO izveidošanās 1949. gadā Alianses dalībvalstu skaits no 12 tagad ir pieaudzis līdz 26 un NATO turpina savu „atvērto durvju” politiku, kas paredz jaunu dalībnieku uzņemšanu nākotnē.

Šo politiku nosaka Ziemeļatlantijas līguma 10. pants, kas paredz, ka jebkura Eiropas valsts, kas atbilst NATO principiem un ir spējīga dot savu ieguldījumu kolektīvajā drošībā, var kļūt par organizācijas dalībnieci.1 Starp nākamiem kandidātiem ir arī Kaukāza valsts Gruzija.

Gruzijas sadarbība ar NATO aizsākās 1992. gadā, kad tā kļuva par Eiroatlantiskās partnerības padomes dalībnieci un vēlāk pievienojās NATO Partnerattiecības mieram programmai.

Sevišķi strauji un mērķtiecīgi Gruzija sāka tuvināties NATO pēc tā dēvētās „rožu revolūcijas” 2003. gadā, kad pie varas nākusī prezidenta M. Saakašvili valdība to izvirzīja par valsts ārpolitikas prioritāti. Līdz 2006. gadam Gruzija jau bija panākusi Intansificētā dialoga uzsākšanu ar NATO. Gruzijas valdība bija pārliecināta vistuvākā laikā sasniegt nākamo svarīgo pirmsiestāšanās pakāpi – Rīcības plāna dalībai NATO piedāvājumu. To Gruzija cer saņemt nākamā NATO galotņu apspriedē, kas notiks 2008. gada pavasarī Bukarestē.

Diemžēl, pēdējā laikā radušies nopietni šķēršļi, lai tas tā notiktu.

Nenoliedzami, ka kopš 2003. gada Gruzija, neatlaidīgi strādājot, ir guvusi ievērojamus panākumus, lai sagatavotu valsti atbilstoši NATO kritērijiem:

• veiktas straujas un sekmīgas reformas ekonomikas jomā, nostiprinot brīvā tirgus principus;

• valsts ļoti aktīvi iesaistījusies starptautiskajās miera misijās;

• Gruzijas sbiedrībā valda liela vienprātība par tās iestāšanos NATO

• valsts miermīlīgā ceļā atguvusi vienu no saviem dumpīgajiem reģioniem Adžāriju.