Gudrs cilvēks domā ne tikai par to, kas tagad ir, bet arī par nākamajiem laikiem

Kaut reizēm šķiet, ka pagātnes atmiņas un darbi ir viss, kas cilvēkam pieder, vajag apstāties un izbaudīt mirkli un apziņu par to, ka priekšā vēl visi skaistie un izsapņotie nākotnes brīži.

Manuprāt, nav iespējams definēt vārdu savienojumu ‘gudrs cilvēks’. Katra izpratnē gudrībai ir cita nozīme, cits skatījums. Dzīvesgudrs, izglītots, inteliģents, pieredzējis – katra gudrība atkarīga no pieredzes. Taču patiesība vien ir –

ikviens domā par savu nākotni, jo kas gan ir tagad? Mirklīgie iespaidi, kas ir tagad, tūlīt pārvēršas par pagātni, tāpēc vairāk jāvirza savas domas uz nākotnes plānošanu.

Visa cilvēka dzīve ir viens vienīgs aplis – piedzimstot, augot un veidojoties cilvēkam tiek ielikti pamati – kāds un kas šis cilvēciņš būs, kad būs jau pieaudzis cilvēks. Kāds ir domājis par to, kad šis mazais nāks pasaulē, plānojis viņa turpmākos gadus, ieliekot viņā daudz jo daudz mīlestības un gudrības, ko vēlāk šis mazais cilvēks novērtēs un pratīs izmantot. Katrā mazajā cilvēkā mīt daudzi jo daudzi sapņi par nākotni. Varbūt mums, lielajiem, būtu jāmācās no bērnu domāšanas veida – ar bērnišķīgu cerību mirdzumu acīs jānosprauž katram savs mērķis, uz kuru iet un ticēt sev. Ticēt tam, ka katrs var piepildīt savus sapņus. Sapņi jau nav tikai par lielām un varenām lietām. Sapņi, tāpat kā cilvēki, atšķiras, un tas, kas citam liekas pašsaprotama lieta, citam šķiet kā jaukākā sapņa piepildījums nākotnē. Katram cilvēkam ir nepieciešami sapņi, lai dzīvotu. Citiem tie piepildās, bet citi nepievērš tiem uzmanību. Ikviena cilvēka dzīvi var uztvert kā sapni, kas piepildās, ja cilvēks to pietiekami stipri vēlas.