Gulbenes rajons

Gulbenes rajona kopējā platība ir 1 873 km2, un tas robežojas ar 5 citiem rajoniem. Ziemeļos tas robežojas ar Valkas un Alūksnes rajoniem, austrumos ar Balvu rajonu, dienvidos ar Madonas rajonu, rietumos ar Cēsu rajonu.

Gulbenes rajons ir bagāts ar iekšējiem ūdeņiem. Gandrīz katrā pagastā ir savi ezeri un upes.

Druvienu no apkārtējiem pagastiem norobežo upes: Tirza, Azanda, Sace un Vilaune. Šīs upes baro Gaujas baseinu. Lielu ezeru pagastā nav, var minēt vienīgi Velnezeru.

Jaungulbenes pagasta lielākās upes ir Liede, Vijata un Audīle. Ušura ezers, kas atrodas šaja pagastā, ir 7. lielākais ezers Latvijā.

Lejasciema pagastā izveidojusies ļoti skaista vieta, divu upju Tirzas un Gaujas sateka, mežu ielokā. Krāšņās dabas ainavas palīdz veidot arī lielākie ezeri Sudala, Roznieku, Galgauskas un Ādmiņu.

Litenes pagastu šķērso upes: Pededze (159 km garums), Sita, Guldupe, Kaugurupe, Mugurupe un Apkārtupīte. Upes baro Aiviekstes baseinu. Pagastā ir Kaļņa ezers (120 ha) un Kaugura ezers (28 ha).

Lizuma pagastam cauri līkumo Gauja, uzņemot Urieksti ar Radzupīti un Saliņupīti.

Stāmerienas pagasta teritoriju šķērso Pogupe ar Mellupi, Paparze ar Rudupi un Dzelzupi, Guldupe. Pagastā ir vairāki ezeri: Ludza ezers (281ha, ir 2 mežainas salas), Stāmerienas ezers (92 ha), Pogas ezers (27,9 ha) un Kalnienas (Ģērmaņu) ezers (15,7 ha).

Stradu mežos aiz Pededzes ir lieli ezeri Lazdaga, Kaļņa un Mezīšu.

Teritorija izveidota izcilu pārmitru platlapju mežu aizsardzībai – viena no labākajām šī biotopa vietām valstī. Ļoti lielas lakšu audzes. Pārmitri ošu melnakšņu ozolu meži Audīles upes krastos, kas ir Pededzes pieteka. Vietām liels bērzu piemistrojums. Lielākā daļa mežu atbilst dabisko meža biotopu kritērijiem.

Lielāko daļu teritorijas aizņem purvains mežs, apmēram 5% pārejas purvs. Teritorijā sastopami ES Biotopu direktīvas biotopi pārejas purvi un slīkšņas, purvaini meži. No aizsargājamām augu sugām konstatētas Baltijas dzegužpirkstīte, stāvlapu dzegužpirkstīte, plankumainā dzegužpirkstīte, purva sūnene, gada staipeknis, mellenāju kārkls, vālīšu staipeknis, no putnu sugām mednis un melnā dzilna.

Kā liecina daudzie pilskalni un senkapi, Gulbenes apkārtne bijusi biezi apdzīvota.

90. gados iedzīvotāju negatīvā dabiskā pieauguma dēļ. Kā arī daļa iedzīvotāju aizbrauca no Gulbenes. 1996. gadā Gulbenē dzimuši 93, bet nomiris 141 cilvēks. Arī migrācijas saldo bija negatīvs – iebrauca 127, izbrauca 186 iedzīvotāji.

1997. gadā 20,6% iedzīvotāju bija līdz darbaspējas vecumam, 56,3% darbaspējas vecumā un 23,1% virs darba spējas vecuma 8,46% darbaspējīgo iedzīvotāju 1997. gadā bija bezdarbnieki.

Beļavas 1951 Beļava, Pilskalns, Letes, Ozolkalns, Silamala, Auguliena, Naglene

Stradu 2154 Stāķi, Šķieneri, Stradi, Lejasstradi, Zeltaleja, Samiņi, Ceļmalas

Kopumā Gulbenes rajons ir izteikts lauksaimniecības apvidus, kurā maz attīstīta rūpniecība, lai gan pašā Gulbenē ir daudz nelielu uzņēmumu, galvenokārt kokapstrādes, rajonā darbojas vairāki piena pārstrādes uzņēmumi, pazīstamākais sabiedrība “Rankas siers”.