Gunara Janovska romāna ‘Sōla’ galvenā varoņa tēla analīze

Protams, galvenais romāna varonis – latvietis. Artūrs bija ļoti spilgta personība, tomēr man viņš ne visai patika. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš reti kurā situācijā mācēja pastāvēt par sevi, labāk izpildīja samnieku norādījumus un dzīvoja kluss un maziņš. Sākumā vēl viņam tas lepnums, atbraucot uz Sōlas salu, kaut drusciņ bija – kad viņš nodomāja, vai mazgāt vai nemazgāt podu saimnieka mājā (piemērs), bet ar laiku tas noplaka un parādijās tikai sapņos, kādā murgā un tml. Nesaprotu, kāpēc viņš pacieta to visu, kādēļ nedevās atpakaļ uz dzimteni un nemēģināja tikt pie labākas dzīves. Kāpēc viņš iedomājās, ka ir zemākas šķiras cilvēks? Kāpēc gan viņš nevarēja būt vienlīdzīgs ar visiem, „gulēt” ar augstāku šķiru sievietēm u.c. Tā bija lieta, ko nesapratu. Tādā ziņā es būtu rīkojies pavisam savādāk. Protams, neesmu dzīvojis tajā laikā un nevaru 100% spriest kā es būtu rīkojies, bet domāju, ka labāk būtu devies atpakaļ uz savu Dzimteni un cīnijies par to, nevis gaidījis, kad okupanti paši no turienes aizvāksies. Domāju, ka arī, ja vajadzētu, atdotu savu dzīvību tās labā! Tas bija fakts, kas man likās nožēlojams. Protams, Artūram bija arī ļoti daudz labo īpašību kā, piemēram, draudzība, sirsnīgums.

Otra spilgtākā personība bija igaunis Juhans, ko angļi sauca par Džoni, jo, cik sapratu, nespēja izrunāt pareizi viņa īsto vārdu. Patriotisma ziņā Juhans man patika visvairāk, jo viņš bija cilvēks, kas visās lietās varēja pastāvēt par sevi un ja nebija, kas palīdz, tad viņš arī bez palīdzības iztika un pats tika galā.

Šie angļi romānā man likās, kā Gundars teiktu „lēti” un arī naivi, jo viņi dzīvoja naudas pēc un uzskatīja, ka viņiem ir labi, tajā pašā laikā nemaz nezinot, ko grib, skrēja pakaļ katram, kas solīja ko labāku un visas svešās valodas, ko nesaprata, uzskatīja par poļu valodu.