Gunars Janovskis "Sōla"

Romāns „Sōla” ir par latviešu trimdinieku brieduma gados, kurš bijis vācu frontē, sabiedroto gūstā, līdz veiksmīgi nonācis Anglijā. Galvenais varonis Arturs Skuja ir vientuļnieks, kas grimst melanholiskās atmiņās par savu zemi – Latviju. Tāpēc, ja viņš nav dzimtenē, viņam ir vienalga, kur viņš atrodas, jo cilvēks bez mājām ir klaidonis. Skaļi svilpodams es baroju vistas. Svilpodams tādēļ, lai rādītu pasaulei un varbūt arī pats sev, cik esmu jautrs un bezbēdīgs un kā man viss iet no rokas. Kas, protams, bija blēņas un izlikšanās. [ 67 lpp ] Arī kāds cits trimdinieks Juhans Raudseps igaunis slīga depresijā, tikai savu vientulību un nespēju iedzīvoties svešumā slēpa ar bravūrību, bezbēdību, pilnu atdevi smagam darbam uz zvejas kuģa „Jolanta”. Par Juhanu Arturs domā: Tik spēcīgs vīrs, es sevī domāju, un arī viņš tikko jaudāja nest kādu briesmīgu nastu. Tāpat kā kurš katrs no mums. [ 56 lpp ]

Tāpēc abi trimdinieki, Juhans ātrāku un Arturs nupat, ieradušies strādāt Sōlas salā, kas atrodas pāris jūdzes no cietzemes. Tā ir neliela sala, kur centrālā vieta ir bagātā Vaineranta viesnīca, kur kalpo angļi, īriete, latvietis un igaunis. Šī sala simbolizē patvērumu, vietu, kur ierodas vairāk vai mazāk nelaimīgi, vientuļi cilvēki, arī viesi, kas, sezonai sākoties, ierodas Sōlā, vēlas atrast laimi, atpūsties no kņadas, turpināt ikgadējās tradīcijas – pavadot brīvdienas Sōlas viesnīcā.

Autors romānu veidojis kā vērojumu un atmiņu atklājumu, proti, Arturs ir politisks bēglis ar savām atmiņām un ilgām viņš ieradies svešā zemē un dzīvo tikai vienai dienai. Turklāt, veicot savus strādnieka pienākumus, viņš nonāk vērotāja lomā – salas iemītnieku darbības un intrigās, līdz beidzot to dēļ arī tiek atlaists. Tā kā šis vērojums ir pasīvs, bez īpašas intereses, tad arī, manuprāt, romāna stāstījumā notikumiem, kas tieši nesaistās ar Arturu, trūkst intrigām aizraujošas degsmes.