Gunārs Janovskis "Sola"

Šeit atklājas Artura patiesās jūtas viņš nejūtas piederīgs šai valstij. Viņam pietrūkst mājas, dzimtā valoda, ģimene, draugi, bet viņam nākas pieciest šo situāciju. Kaut arī viņam apkārt ir daudz cilvēki viņš jūtas vientuļš un nesaprasts, jo neviens ar viņu nerunāja par viņa ilgām, patiesajām izjūtām un dots pret dotu, arī viņš neinteresējās par citiem, viņš tikai pildīja savu pienākumu, kas bija uzlikts. Bet viņam bija cerība, ka reiz viņš atgriezīsies savā dzimtenē un varēs atkal satikt savu ģimeni un tuvos cilvēkus.

Es izvēlējos raksturot Žaneti, jo viņa man šķita visspilgtākais un interesantākais tēls. Viņa romānā pirmo reizi piemin Džims. Viņš brīdināja Arturu, ka Žanete ir drusku jocīga, no visiem slēpjas un slapstās. Žanete ir pieradusi, ka Džims citiem stāsta par viņu šīs lietas. Bet Arturam viņa šķita pilnībā normāla, varbūt tikai meitenei pietrūka mīloši vecāki, kas par viņu izrādītu interesi un rūpes.

Artūra pirmā tikšanās ar Žaneti notiek noliktavā, viņš meiteni neredz, bet jūt, ka kāds viņu apmētā ar zirņiem. Pēc Džima stāstītā viņš noprot, ka tā ir Žanete. Žanete bija drosmīga un nekaunīga, jo viņa pirms tam nekad nebija redzējusi Arturu, bet apmētāja viņu ar zirņiem un pēc tam vel kutināja Arturu ar salmu, kamēr viņš izlikās guļam. Tad kad Arturs viņu saķēra viņa nemaz nelikās pārsteigta un arī netaisījās mukt, viņa pat zināja, ka Arturs tikai tēlo aizmigušu, jo ja cilvēks ir aizmidzis tam nedreb skropstas, bet viņam drebēja. Gaiši puiciski mati, garas, zilas bikses, kuras saukāja par džīnām, dzeltens, cieši piegulošs adīts kamzolis, par meiteni to būtu grūti saukt, tā drīzāk bija pusaudze tā Žaneti apraksta Arturs. Viņa bija ļoti enerģiska un ziņkārīga, 15 gadus veca. Arturs domāja, ka viņa krāso uzacis, jo tik biezu un melnu uzaču nevienam cilvēkam vispār nav. Bet tādas viņai bija no dabas. Un pie tam viņai vēl bija blondi mati. Un Arturam tas šķita smuki, un vispār viņam pati Žanete arī šķita smuka. Arturs bija pārsteigts, ka Žanete smēķē, bet tomēr iedeva viņai cigareti. Žanete cigareti turēja kreisajā rokā, un viņš ievēroja, ka tās nagi un pirksti bija nikotīna nobrūnināti. Viņa kautrējās ņemt cigaretes, ko Arturs viņai atdeva, viņas acis caur asarām uzsmaidīja. Viņa nav pieradusi, ka kāds viņai kaut ko iedod vienkārši tā pat.

Žanete zina visu par salas iedzīvotājiem, viņa noklausās sarunas, izseko. Visus salas jaunumus viņa zina pirmā. Dažreiz meitenei uznāk nepārvaramas bailes, kad gribas ielīst stūrī un vairākas dienas nenākt laukā, pēc tā var spriest, ka viņas vecāki par viņu nerūpējas un necenšas viņai palīdzēt.