Gustavs Klimts

Gluži vai ar hipnotisku spēku G.Klimta lielformāta gleznas saista ikvienu, kurš Belvederas pilī apmeklējis Austrijas galeriju ¬ 19.¬20.gs. mākslas ekspozīciju. Viena no tām ir pasaulslavenais "Skūpsts" ¬ zeltā un sudrabā ietvertā stūraini vijīgā jūtu pilnība. Bet Vīnes Mākslas vēstures muzejā ieejot, acis nepacietībā veras augšup ¬ kopš 1890.gada muzeja galveno kāpņu telpu rotā G.Klimta griestu gleznojums.

G.Klimta dzīvē netrūkst daudzu zīmīgu, savās izpausmēs pretrunīgu norišu, kā vienmēr laikos, kad aiziet vecais un nāk jaunais. Veicot vairākus lielus pasūtījuma darbus monumentālajā glezniecībā, G.Klimts guva plašu sabiedrības ievērību. 1888.gadā viņš pat saņēma Austrijas monarha Franča Jozefa dāvāto Zelta krustu. Bet 1893.gadā mākslinieks piedzīvoja valdības atteikumu ¬ savai apstiprināšanai par Vīnes mākslas akadēmijas profesoru. 1890.gadā viņa gleznu "Filozofija" izstādē noraidīja Austrijas profesūras zieds, bet Vispasaules izstādē Parīzē to apbalvoja ar zelta medaļu.

1897.gadā G.Klimts kopā ar saviem domubiedriem izveidoja mākslinieku apvienību ¬ Vīnes secesionu, līdz 1905.gadam būdams tās prezidents. Secesioni bija vācu un austriešu mākslinieku apvienības, kuras veidojās 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā, vērošoties pret mākslā valdošo akadēmismu un pārstāvot mākslas jaunos virzienus. Vīnes secesions apvienoja austriešu jūgendstila pārstāvjus.