Halogēni ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi. Tie visi ir aktīvi nemetāli. Halogēni ir: fluors, hlors, broms un jods. Dažreiz pie halogēniem pieskaita arī astatu. Halogēni brīvā veidā veido divatomu molekulas. Brīvā veidā normālos apstākļos fluors un hlors ir gāzes, broms ir šķidrums un jods (un astats) ir cietas vielas. Palielinoties atommasai, to ķīmiskā aktivitāte samazinās (samazinās halīdu stabilitāte). Reaģējot ar ūdeņradi, halogēni var veidot halogēnūdeņražskābes (fluorūdeņražskābe, hlorūdeņražskābe, bromūdeņražskābe un jodūdeņražskābe). Palielinoties halogēnu atommasai, samazinās šo skābju stabilitāte. Halogēni var veidot arī skābekli saturošas skābes (izņemot fluoru). Halogēniem ir iespējamas daudz oksidācijas pakāpes (salīdzinot ar citu grupu elementiem), tāpēc var veidoties daudz skābju. Šīs skābes vispārīgā gadījumā ir mazāk stabilas par attiecīgajām halogēnūdeņražskābēm un to stabilitāte palielinoties halogēnu atommasai lielākoties palielinās.
Astats ir ķīmiskais elements ar simbolu At un atomskaitli 85. Astats ir radioaktīvs un dabā niecīgos daudzumos ir sastopams urāna rūdās. Astats ir smagākais halogēns. Visi astata izotopi ir radioaktīvi, stabilākā izotopa 210At pussabrukšanas periods ir 8,1 stunda. Astatu parasti iegūst bombardējot bismutu ar alfa daļiņām. Astats ir atklāts 1931. gadā. Ir aprēķināts, ka Zemes garozā tā daudzums ir 25g
Broms ir ķīmiskais elements ar simbolu Br un atomskaitli 35. Broms ir halogēns. Dabā broms ir sastopams bromūdeņražskābes sāļu - bromīdu veidā. Broms ir vienīgais nemetāls, kas istabas temperatūrā ir šķidrums. Bromam ir iespējamas oksidācijas pakāpes no -1 līdz +7.
Fluors (dažreiz sauc arī par floru) ir ķīmiskais elements ar simbolu F un atomskaitli 9. Fluors ir pieskaitāms pie halogēniem un ir visaktīvākais nemetāls. Brīvā veidā fluors ir toksiska gāze. Fluors dabā brīvā veidā nav sastopams, jo spēj reaģēt ar gandrīz visiem elementiem, izņemot dažas cēlgāzes. Dabā fluors ir sastopams fluorīdu (fluorūdeņražskābes sāļi) un komplekso fluorīdu (kalcija fluorīds, fluorapatīts) veidā. Visos savienojumos fluoram vienmēr ir vērtība -1. Fluors ir viselektronegatīvākais elements. Fluora savienojumus lieto:
•urāna bagātināšanā (jo urāna heksafluorīds ir viegli gaistošs šķidrums);
•sēra heksafluorīdu lieto par izolatoru elegāzes slēdžos (jo tam ir labas dieletriskās īpašības);
•hlorfluorogļūdeņražus (freonus) lieto par aukstumnesēju saldēšanas iekārtās (jo tie ir relatīvi maztoksiski salīdzinot ar amonjaku);
•fluoru saturšie polimēri parasti ir visai karstumizturīgi (pazīstamākais ir teflons);
20. gs. 60. gados bija mēģinājumi fluoru lietot par raķešdegvielu, jo fluoram ir liels īpatnējais impulss, taču tur nekas jēdzīgs nesanāca, jo fluors ir ļoti korozīvs un degšanas produkti bija ļoti indīgi.
Hlors ir ķīmiskais elements ar simbolu Cl un atomskaitli 17. Hlors ir halogēns. Brīvā veidā hlors ir toksiska, korozīva, relatīvi viegli sašķidrināma gāze, kas sastāv no divatomu molekulām Cl2. Brīvā veidā dabā hlors ir sastopams dažās vulkāniskajās gāzēs. Savienojumu veidā hlors ir sastopams galvenokārt hlorūdeņražskābes (sālsskābes) sāļu (hlorīdu) veidā, gan nogulumos cietā veidā, gan arī izšķīduši jūras ūdenī. Hloram ir iespējamas oksidācijas pakāpes no -1 (hlorīdos) līdz +7 (perhlorātos). Hlors ir tipisks nemetāls. Pozitīvas oksidācijas pakāpes hloram ir galvenokārt savienojumos ar skābekli un fluoru.
Hlora savienojumi ar skābekli.
Savienojumi, kur hlora vērtība ir mazāka par +5, parasti ir visai nestabili un ātri sadalās. (Hlorapskābe, hlorpaskābe un to sāļi). Hlorskābe (HClO3) un perhlorskābe (HClO4), un to sāļi ir stabilāki un paši nesabrūk. Tos lieto par oksidētājiem raķešdegvielās un sprāgstvielās
Jods ir ķīmiskais elements ar simbolu I un atomnumuru 53. Jods ir halogēns. Jods dabā ir sastopams jodīdu veidā. Brīvā veidā jods ir cieta kristāliska viela, kas šķīst etilspirtā un sērogleklī. Savienojumos jodam var būt oksidēšanas pakāpes no -1 līdz +7 (tāpat kā lielākajai daļai halogēnu). Jods reaģē ar daudziem metāliem veidojot jodūdeņražskābes sāļus - jodīdus.
