Hammurapi: viennozīmīgais likumu radītājs

Hammurapi var uzskatīt par vienu no ietekmīgākajiem Babilonijas valdniekiem, jo viņa valdīšanas laikā norisinājās lielākais tās uzplaukums. Pastāv arī viedokļi, ka Hammurapi bija babiloniešu civilizācijas īstenais dibinātājs, kaut arī teorētiski viņš jau bija sestais vai septītais (literatūras avotos atrodama dažāda informācija) Babilonijas valdnieks savā dinastijā, troni mantodams no sava tēva – Sin Mubalita.

Par nozīmīgāko Hammurapi veikumu uzskatāms ir viņa izdotais likumu krājums, kas ir senākais atrastais, rakstiski noformētais likumu kopums. Visticamāk, ka Hammurapi, izdodot šo likumu kodeksu, vairāk apkopoja informāciju kā konkrētajos gadījumos, spriežot tiesu, rīkojušies Hammurapi priekšgāji. 282 noteikumus iegrāvēja 2,5m augstā, melnā akmens piemineklī (sk. 1.pielikumu), un akmens statujas garums liecina par to, ka tas bija tieši paredzēts tautai, lai tā zinātu kādas sekas būtu nelikumīgai rīcībai. Hammurapi likumos tiek pausta vienkārša taisnīguma ideja – „aci pret aci, zobu pret zobu” (sk. 2.pielikumu). Mūsdienās šāda veida izrīkošanās ar pārkāpējiem varētu šķist nežēlīga, bet tāds bija viens no pirmajiem atklātajiem likumdošanas mēģinājumiem vēsturē.

Kad Hammurapi ieguva troni no sava tēva, viņš mantoja salīdzinoši nelielu teritoriju Mezopotāmijas pussalā (~3400 km2), ko savas valdīšanas laikā paplašināja ziemeļu un dienvidu virzienā, apvienojot vai pakļaujot daudzās Mezopotāmijas pilsētvalstis.