Hepatīts: cēloņi, simptomi un vakcinācija
Klasifikācija.
Tabula. HBV vīrusa un tā subtipu klasifikācija ].
Genoms.
Morfoloģija.
Vīrusa polimerāze sastāv no četriem domēniem.
Replikācija.
Gov nip publications VIS vis hep.
Ictvdb.
Uk Ictv fr index.
Virology.
Net Big Virology BVDNAhepadna.
Html.
Kā potenciālas slimību vakcīnas pēdējos gados tiek aplūkotas rekombinantās vīrusiem līdzīgas daļiņas. Ir panākta daudzu vīrusu apvalka proteīnu sintēze un pašsavākšanās kapsīdās baktēriju un eikariotu šūnās. Lai izmantotu vīrusiem līdzīgās daļiņas kā nesējus, to subvienībām tiek pievienoti dažāda garuma pagarinājumi, kuriem piemīt spēja izsaukt B limfocītu un T limfocītu imunoatbildi. Hepatīta B vīrusa nukleokapsīdas antigēnam un virsmas proteīniem ir epitopi, kuri izsauc imūno šūnu reakcijas atbildes, līdz ar to šos proteīnus varētu izmantot kā vakcīnu pret hronisko hepatītu B [4].
Vīruss pieder pie Orthohepadnavirus ģints, Hepadnaviridae dzimtas. Ir atklāti seši apakštipi. Apakštipi savā starpā atšķiras ar nukleotīdu secību DNS, it īpaši preS1 proteīnā, kas ir sugu specifisks [2].
Genoms ir daļēji divpavedienu un vienpavediena DNS. DNS ir cirkulāra, bet ne kovalenti slēgta. Ir sastopami vīrusu varianti, kuru genoms ir pozitīvi spiralizēts, kā arī negatīvi spiralizēts, kā arī tas var būt dažāda garuma: 3020 3320 nt vai 1700 2800 nt [11].
Visbiežāk sastopamā vīrusa genoma garums ir 3200 nt, kura 5’ gals ir kovalenti saistījies ar vīrusa polimerāzi. Savvaļas tipa ortphepadnavīrusu ganoms sastāv no četriem, savstarpēji pārklājošiem caurlasošiem (OFRs – open reading frames) gēniem. Tādējādi genoma kapacitāte ir 5500 nt. Šie četri gēni veido:
Gēns C – nukleokapsīdas (HBc) proteīns, kas sastāv no signālpeptīda sekvences un pirmskora reģiona.
Virsmas proteīnu kodējošais gēns. Ir trīs veidu proteīni: preS1, preS2 un S.
Proteīna X gēns, kura darbības funkcijas vēl nav zināmas [2]. Attēli.
Vīrusam ir kompleksa uzbūve. Tā sastāv no apvalka un nukleokapsīdām. Virions ir apņemts ar 7 nm biezu lipoproteīnu apvalku. Vīrusam ir novērotas dažādas strukturālas formas: nūjiņveida vai sfērveida formas, kurās nav iekšējā kora proteīna, un tās tiek dēvētas par HBsAg daļiņām . Pilnās uzbūves vīrusa daļiņas ir sfērveida 40 48 nm diametrā un veido ikosaedrālu simetriju. Ir sastopama gan T=3 un T=4 simetrija. Arī nukleokapsīda (HBc) ir sfērveida, kuras diametrs ir 30 35 nm. Kapsīda sastāv no 180 kapsomēriem [10]. Virsmu veido trīs veidu proteīni: LHBS, jeb lielais proteīns, MHBs, jeb vidējais proteīns un SHBs, jeb mazais proteīns.
