Hiv un aids

Austrumeiropā un centrālajā Eiropā HIV infekcija sāka izplatīties 80 gadu beigās un 90 gadu sākumā galvenokārt homoseksuālu dzimumaktu ceļā. Eksplozīvi HIV infekcijas uzliesmojumi narkomānu vidē aizsākās 1995.1996. gadā Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, bet 1997. gadā arī Baltijas valstīs.

Arvien biežāk sāka pienākt ziņojumi no citiem kontinentiem par līdzīgiem saslimšanas gadījumiem intravenozo narkotiku lietotāju un heteroseksuālu personu vidū. Tika secināts, ka saslimšanas gadījumi saistīti ar noteiktu riska uzvedības modeli un aizsargfunkciju novājināšanos. 1981. gadā saslimšanai deva nosaukumu „AIDS”

1. Ja dzimumakta laikā ar inficētu personu netiek lietots prezervatīvs.

Apmeklējot kopīgas tualetes, baseinus, dušas telpas un ārstniecības iestādes

Saskaroties ar sviedriem, asarām, siekalām, iesnām, urīnu, izkārnījumiem ( ja vien tas neskar asinis)

Uzzinot par pozitīvu hIV testa rezultātu, cilvēks pirmajās dienās jūtas kā „izsists no sliedēm”, jūt bailes, skumjas, dusmas, kaunu, vainas apziņu. Jūtoties nevienam nevajadzīgs, viņš var ieslīgt depresijā. Lai cik labas būtu attiecības ar ārstu, lai cik modernus medikamentus saņemtu, par visu svarīgāks šajā laikā ir citu cilvēku atbalsts un sapratne, tādēļ svarīgi atrast kādu uzticības personu – draugu vai tuvinieku, ar kuru iespējams pārrunāt izveidojušos situāciju. Ja tas nav iespējams, nekavējoties palīdzību un atbalstu ieteicams meklēt, zvanot uz diennakts AIDS uzticības tālruni 7543777.

Papildus ārsta nozīmētajiem medikamentiem un psiholoģiskajam atbalstam ieteicami veselību veicinoši pasākumi, kas stiprina imūnsistēmu:

Kontaktēties ar citiem HIV inficētiem slimniekiem, lai dalītos pieredzē

Inficētā cilvēka veselības saglabāšanai ir svarīgi nepieļaut atkārtotu inficēšanos – jaunas vīrusa devas iekļūšanu organismā. Tas var notikt gan dzimumkontaktos, ja netiek lietots prezervatīvs, gan kontaktos ar svešām asinīm, tādēļ šo notikumu ievērošana cilvēkam ir ļoti nozīmīga